Parastā klajumspāre (Sympetrum vulgatum)
'Tipiska', vidēja izmēra klajumspāre, kas ir viena no Sympetrum sugām, kam kājas ir ar šauru, gaišu joslu uz ciskām un stilbiem (nav pilnībā melnas). Principā suga bez kādām sevišķi īpašām raksturīgām pazīmēm (absolūti 'parasta klajumspāre'), kas droši vien būs galvenais kā to varēs atšķirt no citām līdzīgām sugām. Spārni bez kādiem tonētiem plankumiem (tas atšķir no dzeltenās klajumspāres S.flaveolum, kam pakaļspārnu pamatnē liels dzeltenīgs plankums) un krūšu sāni vienkrāsaini, kas to atšķir no lielās klajumspāres S.striolatum, kam krūšu sāni dzeltenīgi ar tumšāku, vertikālu joslu vidusdaļā (šī arī citādi būs līdzīgākā suga) un sarkandzīslu klajumspāres S.fonscolombii, kam tēviņiem krūšu sāni vidusdaļā ar gaišu, vertikālu joslu (arī abiem dzimumiem acu apakšpuse zilgana, pakaļspārnu pamatnē neliels brūngani tonēts laukums u.c.). Gar acu kontūru uz leju gar 'deguna' (angliski: frons jeb aptuveni skatot - uz priekšu izvirzītā sejas daļa starp acīm) sāniem iet tumšāka josla kā 'ūsiņas', kas papildus pazīme attiecībā pret lielo klajumspāri, kam šāda tumša josliņa nav. Tēviņiem vēders koši sarkans, mātītēm dzeltenbrūns. Šaubu gadījumos var būt jāpēta rūpīgi redzamās detaļas vai var noderēt arī noķerts (pat, ja tikai uz brīdi aizturēts un pēc tam atlaists) eksemplārs. Mātītēm ir raksturīga uz leju vērsta (perpendikulāri attiecībā pret vēderu) ģenitālā plātnīte (vēdera galā apakšpusē - jāskatās no sāniem).
Sympetrum vulgatum ir bieži sastopama suga, viena no biežākajām klajumspārēm. Kāpuri attīstās dažādos stāvošos ūdeņos (dīķi, ezeri, vecupes utt.). Pieaugušās spāres novērojamas tiešā ūdeņu tuvumā, taču, līdzīgi kā citas klajumspāres, ļoti bieži arī tālāk prom no tiem - t.sk. arī atklātā ainavā (pļavās u.c.). Tās lido no ~ jūlija sākuma (reti kāda jau jūnija beigās) līdz pat oktobra beigām (bet ir novērojumi pat novembrī!). Viena no spārēm, kas spēj 'izvilkt' visilgāk rudenī.
Ķermeņa garums: 35-40 mm
