Lielā klajumspāre (Sympetrum striolatum)

'Tipiska', vidēja izmēra klajumspāre, kas ir viena no Sympetrum sugām, kam kājas ir ar šauru, gaišu joslu uz ciskām un stilbiem (nav pilnībā melnas). Teorētiski ir arī tiešām lielākā no klajumspārēm, kaut dabā tas ne vienmēr būs tā īpaši uzkrītoši (izmēri arī pārklājas ar citām sugām). No līdzīgajām sugām vislabāk atšķirt it kā ir (pašam gan ar šo sugu minimāla pieredze) pēc krūšu sānu krāsojuma - tie ir dzeltenīgi ar tumšāku vertikālu joslu to vidusdaļā. Citām līdzīgām sugām, piemēram, parastajai klajumspārei S.vulgatum, kas citādi būs droši vien vislīdzīgākā suga, krūšu sāni vienmērīgi krāsoti. Citas sugas ar strīpainajām kājām atšķiras ar citām pazīmēm (dzeltenā klajumspāre flaveolm - pakaļspārnu pamatnē brūngans/dzeltenīgs plankums, sarkandzīslu klajumspāre fonscolombii - acu apakšpuse zilgana, krūšu sāni drīzāk tumši ar gaišāko joslu vidusdaļā, pakaļspārnu pamatnē arī neliels brūngans laukums). Dabā var būt droši vien 'neuzkrītoša', jo var būt grūti atpazīt starp citu klajumspāru daudzajiem īpatņiem. 

Sympetrum striolatum ir reti konstatēta suga Latvijā, kaut iespējams, ne tik vienkāršās noteikšanas dēļ, tiek pamanīta retāk kā patiesībā sastopama.  Kāpuri dzīvo dažādās stāvošās ūdenstilpēs, kas citur sugas izplatības areālā bieži varot būt seklas, ar skraju ūdensaugu segumu (tā, piemēram, raksta, ka varot būt viena no 'pioniersugām', kas ierodas pirmās svaigi raktos dīķos utml. vietās), taču Latvijā precīza saistība ar kādiem konkrētiem ūdenstilpju veidiem nav laikam pat skaidra. Pieaugušas spāres ar līdzīgu uzvedību kā citas klajumspāres - var būt gan pie apdzīvotajiem ūdeņiem, gan aizklejo tālāk prom. Lido no ~ jūlija vidus līdz pat oktobrim. 

Ķermeņa garums: 35-44 mm