Vidēji neliela, visai koša spāre ar, starp Latvijas spāru sugām, unikālu spārnu zīmējumu - uz katra spārna zem pterostigmas plata, brūna joslas, kas stiepjas šķērsām pāri visam spārnam. Tēviņi koši sarkani, mātītes oranžākas, bet spārnu krāsojums abiem dzimumiem vienāds. Nesajaucama suga!
Sympetrum pedemontanum ir reti konstatēta suga Latvijā, jo Latviju šķērso vai Latvija ir ļoti tuvu sugas areāla ziemeļu robežai. Iespējams nākotnē varētu kļūt biežāk sastopama? Kopējais atradņu skaits relatīvi neliels, tomēr dažās no tām (piemēram, Nagļu-Ļodānu zivju dīķi, Lodes karjers) ir acīmredzot pastāvīgas populācijas ar atkārtotiem novērojumiem ilgākā (vairāku gadu) periodā. Kāpuri dzīvo gan stāvošās (bieži tās būs seklas, ātri uzsilstošas ar mērenu augāja daudzumu - karjeri, zivju dīķi utml.), gan lēni tekošās ūdenstilpēs. Pieaugušās spāres parasti novērojamas tiešā apdzīvoto ūdenstilpju tuvumā - var būt visai uzkrītošas un labi pamanāms arī lidojumā, kas ir visai lēns, plandošs (netipiski citām klajumspārēm, kas straujākas lidotājas. Bieži sēž visai atklāti kaut kur uz piekrastes augiem utml. Lido visai vēlu sezonā - no jūlija sākuma līdz septembrim.
Ķermeņa garums: 28-35 mm
