Dzeltenā klajumspāre (Sympetrum flaveolum)
'Tipiska', vidēja izmēra klajumspāre, kas ir viena no Sympetrum sugām, kam kājas ir ar šauru, gaišu joslu uz ciskām un stilbiem (nav pilnībā melnas). Raksturīgākā šīs sugas pazīme, gan ir spārnu krāsojums - pakaļspārnu pamatnē ir liels, dzeltenīgs laukums, kas var aizņemt gandrīz 1/3 no visa spārna garuma. Līdzīgs tonējums arī priekšspārnu pamatnē, taču tur tonētais laukums nav tik liels un uzkrītošs (kaut gar spārna priekšējo malu šaurā joslā var aizstiepties gandrīz līdz spārna vidusdaļai). Šādi eksemplāri būs viegli atpazīstami un nesajaucami (no klajumspārēm neliels oranži tonēts laukums pakaļspārna pamatnē ir sarkandzīslu klajumspārei Sympetrum fonscolombii, taču tas būs daudz mazāks, neuzkrītošs, kā arī būs atšķirīgas citas pazīmes - acu, krūšu sānu krāsa u.c.). Tiesa jāņem vērā, ka kādos veiksmīgi neveiksmīgos rakursos no sāniem, spārnu krāsa var būt grūti saskatāma.
Sympetrum flaveolum ir bieži sastopama suga Latvijā. Kāpuri dzīvo dažādās lielākās vai mazākās stāvošās ūdenstilpēs ar vairāk vai mazāk bagātīgu ūdens augu 'segumu' un līdzīgās vietās. Pieaugušās spāres uzturas ūdeņu tuvumā, taču līdzīgi kā citas klajumspāres, bieži ir atrodamas arī visai tālu no ūdens malas, t.sk. sausos un atklātos biotopos (pļavas utml.). Rietumeiropā suga vietām sastopama pat drīzāk kā migrants, kas atsevišķos gados parādās lielākā skaitā, kad arī vairojas, bet pēc kādiem gadiem atkal pazūd. Latvijā šķiet skaits ir relatīvi vienmērīgs - bez īpašām skaita svārstībām, ko ietekmē migrācijas. Spāres lido no jūnija vidus (ļoti reti jau kāds īpatnis jūnija pirmajā pusē) līdz pat septembrim (ļoti reti kāda vēl oktobrī). Visvairāk jūlijā.
Ķermeņa garums: 32-37 mm
