Visai 'vienmuļa' spāre, kuras ķermeņa krāsojumā dominē brūni toņi - bez kādiem zaļie, vai ziliem akcentiem (vien vairošanās sezonā acis kļūst zilganpelēkas). Tas Sympecma ģints sugas atšķir no citām mazajām spārēm, kuras visas būs košākas sugas (taču - nesajaukt ar tikko 'piedzimušiem' īpatņiem, kas vēl nav ieguvuši savu krāsu un var arī izskatīties brūngani). No otras Latvijā sastopamās ziemasspāru sugas (tumšās ziemasspāres Sympecma fusca) šī suga visvieglāk būs atšķirama pēc krūšu krāsojuma - tumši brūnā josla krūšu virspusē ar uz leju izvirzītu pauguriņu jeb 'zobiņu', reizēm pat izskatās 'viļņaina' (fusca - brūnās joslas malas pilnībā taisnas). Protams atšķiras arī citas smalkākas pazīmes (tēviņu ģenitāliju forma u.c.), kas var būt jāskatās, ja rodas kādas šaubas (reizēm, īpaši vecākiem īpatņiem vēlāk sezonā, krūšu krāsojums var būt visai neizteiksmīgs, grūti saskatāms).
Sympecma paedisca ir bieži sastopama suga visā Latvijā. Kāpuri dzīvo visdažādākajās stāvošās ūdenstilpēs. Vairošanās sezonā pieaugušās spāres pamatā sastopamas apdzīvoto ūdeņu tiešā tuvumā. Taču šī un otra ģints suga, ir unikāla ar to, ka pārziemo pieauguši īpatņi (visas citas spāres pārziemo kāpura stadijā). Ziemo atklāti lakstaugu stāvā - pieplakušas pie kāda auga stiebra vai retāk tuvāk pie zemes starp augu stiebriem/akmeņiem. Ziemošanas vietas bieži ir tālāk prom no ūdenstilpes - mežmalas pļavas, nezālienes u.c. lakstaugiem bagātas vietas. Aktīvas var kļūt jau pirmajās īsteni siltajās dienās - pat marta vidū, taču biežāk sākot no aprīļa. Šajā periodā uz 'pērno lakstu' fona var būt ļoti neuzkrītošas un iztraucētas ļoti labi prot atkal kaut kur apsēsties un 'pazust'. Pēc ziemošanas lido līdz ~ jūnija vidum/beigām. Sākot no jūlija (iespējams kāds jau arī jūnija beigās) parādās jaunās paaudzes īpatņi, kas aktīvi ir līdz septembra beigām/oktobra vidum (reti ilgāk), kad dodas ziemot.
Ķermeņa garums: 36-39 mm