Tipiska upjuspāre (acis galvas virspusē novietotas izteikti atstatus viena no otras; vēdera gals paresnināts, 'vālesveida') ar Gomphus ģintij raksturīgu dzelteni melnu krāsojumu, kaut nobriedušiem tēviņiem ķermeņa pamattonis drīzāk blāvi zaļgandzeltens. Starp Latvijā sastopamajām upjuspāru sugām visdrīzāk sajaukt varēs ar melnkāju upjuspāri Gomphus vulgatissimus - no tās parasti var atšķirt pēc dzeltena zīmējuma uz kājām (vismaz cisku ārmalas parasti dzeltenas, bet joslas var būt arī uz stilbiem - G.vulgatissimus kājas melnas) un krūšu priekšējās malas/plecu melno joslu zīmējuma, kur šai sugai krūšu priekšējās malas vidū starp acīm un spārniem raksturīgs dzeltens 'T' burta formas zīmējums, bet uz abām pusēm no tā divas platas melnas joslas, kas tā kā ietver dzeltenu ovālu plankumu (G.vulgatissimus - savādāks zīmējums). Pārējās 2 upjuspāru sugas tomēr atšķirīgas (zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia ar koši zaļu krūšu daļu; knaibsļspāres Onychogomphus foricpatus tēviņiem vēdera galā milzīgas 'knaibles', bet mātītēm vēdera virspusē trīsstūrveida dzelteni plankumi).
Stylurus flavipes ir reti un lokāli sastopama suga. Kāpuri dzīvo lielāku upju, lēni tekošos posmos ar smilšainu gultni. Latvijā novērojumi ir koncentrēti g.k. Gaujas lejtecē (~ posms no Vangažiem uz leju) un Daugavas augštecē (posmā starp Līvāniem un Daugavpili), kaut ir bijuši novērojumi arī abu upju citos posmos (Gauja pie Cēsīm, Daugavas loki). Citur Latvijā praktiski nav atrasta. Pieaugušās spāres var novēro tiešā upju tuvumā (krasta veģetācijā utml.), taču tās var aizklīst arī kādu gabalu tālāk no apdzīvotajām upēm (mans vienīgais novērojums - gaisa līnijā ap 2km no Gaujas). Lido visai vēlu sezonā - no jūnija beigām līdz pat septembrim.
Ķermeņa garums: 50-55 mm
