Viena no mazajām, gaiši zili krāsotajām 'krāšņšpārēm', kaut šī patiesībā nemaz nav krāšņspāre, bet sistemātiski atdalīta pati savā dzimtā (Platycnemidae - Eiropā virkne sugu, Latvijā šī ir vienīgā). Šo sugu no citām viegli atšķir divas būtiskas pazīme - dubulta plecu josla (veido divas tuvu viena otrai novietotas melnas joslas - krāšņspārēm un ezerspārēm tikai viena melna josla) un īpaši paplatināti, gaiši krāsoti kāju stilbi, kam gar priekšējo un aizmugurējo malu ir izkārtojušies gari, atstāvoši sariņi. Abas šīs pazīmes ir unikālas starp mūsu spāru sugām un ir raksturīgi kā tēviņiem, tā mātītēm. Tēviņu pamattonis ir gaiši zils (svaigi eksemlāri - ļoti bāli), mātītes gaiši dzeltenbrūnas. Galva salīdzinot ar citām 'mazajām gaiši zilajām' spārēm ir ļoti plata - sevišķi skatā no priekšas.
Platycnemis pennipes ir ļoti bieži sastopama suga Latvijā. Kāpuri dzīvo g.k. ūdenstilpēs ar tekošu ūdeni - dažāda izmēra upēs (pamatā gan lēni vai vidēji ātri tekošās upēs vai to posmos - ne straujtecēs), grāvjos utml., taču reizēm var būt arī ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni. Pieaugušas spāres parasti uzturas tiešā ūdens tuvumā - krasta veģetācijā utml., kaut reizēm var būt arī gar meža ceļiem nedaudz tālāk no ūdens. Lido no maija beigām (reti kāda jau maija vidū) līdz augusta vidum.
Ķermeņa garums: 35-37 mm