Zaļā upjuspāre (Ophiogomphus cecilia)
Tipiska upjuspāre (acis galvas virspusē novietotas izteikti atstatus viena no otras; vēdera gals paresnināts, 'vālesveida') ar tikai šai sugai raksturīgu krāsojumu - krūšu daļa un vēdera pirmais posms koši 'salātzaļš', bet vēdera gaišie laukumi dzelteni. Tumšās joslas krūšu priekšējā daļā smalkākas kā citām upjuspārēm. Faktiski nesajaucama suga.
Ophiogomphus cecilia ir samērā reti sastopama suga Latvijā ar visai īpatnēju izplatība - sastopama faktiski tikai uz Z no Daugavas. Lielākā daļa atradumu Vidzemē, kur vietām var būt pat samērā bieži sastopama. Nav droši pierādītu novērojumu Zemgalē, Sēlijā un Kurzemē, kaut atradumi Kurzemes dienvidu daļā būtu tikai loģiski un sagaidāmi (piemēram Bārtas upes D daļā?), jo Lietuvas rietumos ir konstatēta arī visai netālu no Latvijas robežas. Kāpuri dzīvo dažādās upēs - gan lielākās, gan mazākās, bet pamatā upju posmos ar smilšainu grunti. Pieaugušās spāres var novērot tiešā apdzīvoto upju tuvumā, kaut visai bieži tās var novērot arī kādu gabalu prom no ūdens - īpaši gar/uz meža ceļiem, stigām utml. vietās. Spāre visai tramīgas (šķietami tramīgākas, kā, piemēram, melnkāju upjuspāres) ar strauju lidojumu - var būt grūti tām pielavīties tuvumā. Lido no jūnija ~ vidus līdz pat septembra sākumam, reti kāds eksemplārs ilgāk.
Ķermeņa garums: 50-60 mm
