Viena no dzelteni-melni krāsotajām upjuspāru sugām (tās no citām spārēm atšķir, piemēram, acis, kas galvas virspusē novietotas izteikti atstatus viena no otras), kam tēviņi būs nesajaucami - tiem vēdera galā raksturīgas, masīvas 'knaibles' (pārveidotas cerkas), pats vēdera gals arī paresināts ('vālesveida'). Mātītēm vēders 'normāls', tās no citām upjuspārēm varēs atšķirt pēc vēdera krāsojuma - dzeltenie laukumi tā virspusē visai plati, trīsstūrveida, novietoti katra vēdera posmiņa priekšējā malā un savā starpā īpaši nesavienojas (melnkāju un dzeltenkāju upjuspārēm dzeltenie plankumi vēdera virspusē, šauri, izstiepti - praktiski viedo dzeltenu joslu visā vēdera garumā).
Onychogomphus forcipatus ir bieži sastopama suga pie dažādiem tekošiem ūdeņiem. Izplatība gan samērā nevienmērīga, jo, lai arī kāpuri var dzīvot arī lielākās upēs, pamatā tiem patīk vidējas un mazāka izmēra akmeņainas upes (vai tādi upju posmi) ar vairāk vai mazāk izteiktu straumi - attiecīgi spāres sastopamas g.k. vietās/reģionos, kur ir šādas upes atrodamas. Pieaugušās spāres uzturas apdzīvoto upju krastos (mēdz sēdēt arī 'upes vidū'- uz no straumes piepaceltu akmeņu 'galvām'), taču bieži var būt novērojamas arī tālāk prom no ūdeņiem (vairākus km no tuvākās piemērotās upes) - uz/gar meža ceļiem, stigām utml. vietās. Tās lido no jūnija sākuma (ļoti reti jau kāda pašās maija beigās) līdz ~ augusta sākumam (reti ilgāk).
Ķermeņa garums: 46-50 mm