Latvijas mazākā spāre - tiešām ļoti smalka un tieva spārīte, kas parasti arī būs labākā sugas noteikšanas pazīme. Krāsojums var teorētiski būt līdzīgs kādām Lestes zaigspārēm, kaut niansēs būs atšķirīgs. Tēviņiem galvas aizmugurē (uz pakauša) perpendikulāra gaiši zila josla, vēders zaļgans ar pilnībā gaiši zilu galiņu, spārnu pterostigma neliela, ļoti gaiša. Mātītes vienmērīgi zaļganas ar dzeltenīgu vēdera apakšpusi, bez zila krāsojuma.
Nehalennia speciosa ir reti un lokāli sastopama suga Latvijā, kas sastopama tikai piemērotos biotopos - slīkšņainos mazāku ezeriņu (taču mēdz būt arī lielāku ezeru) krastos ar pārejas-zāļu purva tipa veģetāciju. Apdzīvotās ūdenstilpes var būt gan ezeriņi augstajos purvos, gan skujkoku mežu ielokā utml. Varot būt arī mitrās ieplakās zāļu purvos. Spāres ir visai švakas lidotājas un parasti būs sastopamas tieši apdzīvotajā biotopā - bieži uzturas veģetācijā, lidojot starp grīšļu stiebriem, kur, sīkā izmēra dēļ, tām lidojumā var būt pārsteidzoši grūti izsekot. Cik nav bijušas reizes, kad kāds tuvu lidojošs eksemplārs vienkārši 'izgaist' un pazūd no redzes loka, kaut tikko tepat vien bija. Slīkšņainākos krastos var arī būt grūti spārēm fiziski sekot nopakaļus (tās mēdz lidot arī visai tuvu ūdens malai), ja negribas riskēt ar iezampāšanos dziļāk ūdenī. Pieaugušās spāres lido no jūnija sākumam līdz augusta pirmajai pusei.
Ķermeņa garums: 24-26 mm
