Mainīgā platspāre (Libellula fulva)
Vidēji liela spāre - tēviņi viena no sugām, kam vēders ar zilganu apsarmi (nobriedušiem īpatņiem). Tos parasti varēs viegli atšķirt no citām līdzīgām sugām (piemēram, plakanās platspāres Libellula depressa, kas gan ir suga ar sevišķi platu un saplacinātu vēderu, vai lielās ezerspāres Orthetrum cancellatum) pēc zilganpelēkajām acīm, pilnībā melnās sejas un salīdzinoši nelielā tumšā laukuma pakaļspārna pamatnē (L.depressa - tas lielāks + ir visai liels taisnstūrveida laukums priekšspārnu pamatnē, O.cancellatum spārni bez tumšākiem laukumiem pamatnē). Vēdera sāni bez dzelteniem plankumiem. Tāpat īpatņiem, kas ir pārojušies (vēlāk sezonā liela daļa būs šādi), vēdera vidusdaļā (vietā, kur mātītes turas ar kājām) apsarme būs noberzusies, kas arī visai tipiski šai sugai. Mātītēm (un arī jauniem tēviņiem, kas vēl nav ieguvuši zilo apsarmi) vēders koši oranžs, ar tumšu, garenisku joslu pāri vēderam. Spārnu gali nereti tumšāki. Šādi īpatņi var būt līdzīgi, piemēram, brūnganai plankumspārei (Epitheca bimaculata), tomēr niansēs būs atšķirīgi (tumšais laukums pakaļspārnu pamatnē kompaktāks, nav tik izstiepts, vēdera krāsojums oranžs nevis dzeltenīgs utml.). Tipiskos gadījumos parasti nebūs grūti atpazīstama suga. Varbūt ļoti veci īpatņi var būt mazāk raksturīgi.
Libellula fulva ir visai bieži sastopama suga Latvijā, taču izplatība nevienmērīga. Kāpuri dzīvo dažāda vieda ūdenstilpēs, taču bieži būs, piemēram, lēni tekošos ūdeņos ar bagātīgu veģetāciju (man attēli tapuši, piemēram, Gaujas augštecē un pie Aiviekstes), taču varot būt arī ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni - vecupēs, ezeros ar niedru joslām utml. vietās. Kopumā esot pret dzīves apstākļiem (ūdens kvalitāte, ūdensaugu sastāvs utml.) visai izvēlīga suga. Piemērotās vietās var būt visai bagātīgas populācijas. Pieaugušās spāres parasti uzturas un ir novērojamas apdzīvoto ūdeņu krastos - šķiet reti aizklīst kaut kur tālāk. Var būt gana uzkrītošas, jo bieži izvēlas sēdēt/atpūsties atklātās un redzamās vietās. Pirmās spāres var būt novērojamas jau maija vidū, tomēr parasti sākot no jūnija. Pēdējie īpatņi parasti jūlija beigās (augustā jau reti, kaut esot atradumi pat septembrī).
Ķermeņa izmērs: 42-45 mm
