Plakanā platspāre (Libellula depressa)
Visai liela, drukna spāre ar ļoti platu un saplacinātu vēderu. Tēviņi un mātītes krāsoti būtiski atšķirīgi - tēviņiem vēderu klāj gaiši zila apsarme ar gaišākiem, dzelteniem plankumiņiem sānos (parasti saskatāmi tikai vēdera pamatnē). Mātītēm vēders koši dzeltenbrūns, arī ar gaišākiem, koši dzelteniem plankumiem sānos. Lidojumā mātītes drīzāk var atgādināt, piemēram, sirseni kā spāri. Jauni tēviņi, kamēr nav izveidojusies zilganā apsarme, būs līdzīgi mātītēm (tāpat arī ļoti veci eksemplāri, kam zilganā apsarme būs nodilusi). Spārnu pamatnē abiem dzimumiem izteiksmīgi, tumši plankumi - izteikti liels, taisnstūrveida plankums arī priekšspārna pamatnē, kas būs lielāks, kā kādām citām sugām, kam tēviņiem vēders ar zilganu apsarmi (piemēram, mainīgajai spārei Libellula fulva, kas slaidāka suga ar melnu seju vai lielajai ezerspārei Orthetum cancellatum, kurai spārnu pamatnes vispār bez tumšiem laukumiem). Es teiktu, ka visai nesajaucama suga.
Libellula depressa ir bieži sastopama suga Latvijā. Kāpuri dzīvo dažādās g.k. stāvošās ūdenstilpēs - labprātāk gan izvēlas seklākas, saules apspīdētas ūdenstilpes (arī izmērā nelielas) ar mazu ūdensaugu daudzumu. Bieži var būt pirmās spāres kas 'kolonizē' kādas svaigi raktas mākslīgas ūdenstilpes, piemēram, ceļmalas grāvjus, privātmāju dīķus, karjerus utml. vietas. Pieaugušas spāres ļoti teritoriālas un agresīvi dzen prom citas spāres no apdzīvotās ūdenstilpes (vai tās daļas, ja tā lielāka) - bieži pēc šādiem izlidojumiem atgriežoties atpakaļ vienā un tajā pašā 'novērošanas punktā' (kāda zāles stiebra vai nokaltuša zariņa galā vai tml.). Tās sāk lidot ~ no maija vidus (reti agrāk) un parasti būs novērojamas līdz jūlija beigām/augusta pirmajai pusei.
Ķermeņa garums: 39-48 mm
