Rudens zaigspāre (Lestes sponsa)
Tipiska zaigspāre ar metāliski zaļganu ķermeņa krāsojumu. Viena no divām zaigspāru sugām, kam nobriedušiem tēviņiem ir zilgana apsarme gan uz vēdera pirmajiem diviem, gan pēdējiem posmiem (citām sugām, piemēram, ir vai nu apsarme tikai uz pēdējiem vēdera posmiem, kā zaļganai zaigspārei Lestes virens, vai nav vispār, kā migrējošai L.barbarus un vītolu zaigspārei Chalcolestes viridis), kā arī uz priekškrūtīm. Abas sugas (rudens sponsa un vasaras zaigspāres L.dryas) patiesībā ir ļoti līdzīgas un atšķiršana var būt diezgan 'piņķerīga'. Tipiski sponsa tēviņiem viss 2. posms būs ar zilganu apsarmi (dryas - posms galā ~ 1/3 no tā garuma bez apsarmes). Tomēr reizēm var nebūt skaidrība vai varbūt apsarme ir nodilusi? Šaubu gadījumos var būt nepieciešams izpētīt cerku formu vēdera galā, kas abām sugām it kā gana atšķirīga, tomēr fotoattēlos ne vienmēr tas būs skaidri saskatāms (vislabāk skatīt rakursā vairāk no virspuses - sponsa - apakšējo cerku gari šauri, taisni, bet dryas - tie ir plati, noliekti uz iekšpusi viens pret otru ). Mātītes (un nenobrieduši tēviņi, bez zilganās apsarmes) metāliski zaļas ar gaišu ķermeņa apakšpusi. Abas sugas šādā krāsojumā būs ļoti līdzīgas un it kā atšķiras (šīs pazīmes strādājot it kā gan mātītēm, gan tēviņiem) pēc priekškrūšu sānu krāsojuma (sponsa - metāliskais krāsojums tikai priekškrūšu virspusē, sāni gaiši, bet dryas - metāliskais krāsojums sniedzas visai tālu gar sānu uz leju) un metāliski zaļgano plankumu formas vēdera pirmā posma virspusē (sponsa - trīsstūrveida. dryas - taisnstūrveida). No vēl citām zaigspāru sugām atšķirsies metāliski zaļganu galvas aizmuguri (zaļganai L.virens un migrējošai zaigspārei L.barbarus galvas aizmugure bēša) un krūšu sānos, zaļās joslas apakšējā mala taisna, bez izteikta 'piešveida' izvirzījuma (kā tas ir vītolu zaigspārei Chalcolestes viridis).
Lestes sponsa ir bieži sastopama suga Latvijā - biežākā no zaigspārēm. Kāpuri dzīvo ļoti dažāda veida stāvošās ūdenstilpēs. Pieaugušās spāres uzturas apdzīvoto ūdeņu tuvumā, taču bieži var būt novērojamas arī ūdenstilpēm pieguļošajos biotopos vai pat aizklīst arī kaut kur tālāk. Lido ~ no jūnija vidus līdz septembra beigām.
Ķermeņa garums: 35-39 mm
