Tipiska zaigspāre ar metāliski zaļganu ķermeņa krāsojumu. Viena no divām zaigspāru sugām, kam nobriedušiem tēviņiem ir zilgana apsarme gan uz vēdera pirmajiem diviem, gan pēdējiem posmiem (citām sugām, piemēram, ir vai nu apsarme tikai uz pēdējiem vēdera posmiem, kā zaļganai zaigspārei Lestes virens, vai nav vispār, kā migrējošai L.barbarus un vītolu zaigspārei Chalcolestes viridis), kā arī uz priekškrūtīm. Abas sugas (vasaras dryas un rudens zaigspāres L.sponsa) patiesībā ir ļoti līdzīgas un atšķiršana var būt diezgan 'piņķerīga'. Tipiski dryas tēviņi atšķirsies, ka vēdera 2. posma apakšējais gals būs tomēr apmēram 1/3 bez apsarmes (sponsa - viss 2. posms ar zilganu apsarmi). Tomēr reizēm var būt sajūta, ka varbūt apsarme ir nodilusi? Šaubu gadījumos var būt nepieciešams izpētīt cerku formu vēdera galā, kas abām sugām relatīvi atšķirīga, kaut fotoattēlos ne vienmēr tas būs skaidri saskatāms (vislabāk skatīt rakursā vairāk no virspuses - dryas apakšējo cerku gali plati, noliekti uz iekšpusi viens pret otru, bet sponsa - apakšējo cerku gari šauri, taisni). Mātītes (un nenobrieduši tēviņi, bez zilganās apsarmes) metāliski zaļas ar gaišu ķermeņa apakšpusi. Abas sugas šādā krāsojumā būs ļoti līdzīgas un it kā atšķiras (šīs pazīmes strādājot it kā gan mātītēm, gan tēviņiem) pēc priekškrūšu sānu krāsojuma (dryas metāliskais krāsojums sniedzas visai tālu gar sānu uz leju, bet sponsa - metāliskais krāsojums tikai priekškrūšu virspusē, sāni gaiši) un metāliski zaļgano plankumu formas vēdera pirmā posma virspusē (dryas - tie taisnstūrveida, sponsa - trīsstūrveida). No vēl citām zaigspāru sugām atšķirsies metāliski zaļganu galvas aizmuguri (zaļganai L.virens un migrējošai zaigspārei L.barbarus galvas aizmugure bēša) un krūšu sānos, zaļās joslas apakšējā mala taisna, bez izteikta 'piešveida' izvirzījuma (kā tas ir vītolu zaigspārei Chalcolestes viridis).
Lestes dryas ir bieži sastopama suga Latvijā, kaut caurmērā būs retāka kā līdzīgā L.sponsa. Kāpuri dzīvo dažādās stāvošās ūdenstilpēs (dīķi, karjeri, vecupes utml., lielākas peļķes uz laukiem utml..), retāk arī lēni tekošos upju posmos utml. Pieaugušās spāres uzturas apdzīvoto ūdeņu tuvumā, taču bieži var būt novērojamas arī ūdenstilpēm pieguļošajos biotopos vai pat aizklīst arī kaut kur tālāk. Lido no jūnija sākuma līdz septembra sākumam/beigām.
Ķermeņa garums: 35-40 mm