Neliela krāšņspārēm līdzīga suga, kaut būs tipiska daiļspāre - ar apaļiem gaišiem plankumiem uz pakauša pie acīm (krāšņspārēm tie vairāk ovāli vai trīsstūrveida) un divkrāsainu spārnu pterostigmu (krāšņspārēm tās parasti tumšas). Tēviņi būs līdzīgi parastajām daiļspārēm Ischnura elegans, bet atšķirsies ar to, ka bez pilnīgi zilā vēdera 9. posma, zilgans krāsojums ir arī 8. posma pamatnē (elegans - 8. posms pilnībā melns, gaišs tikai 9. posms). No attāluma gan šo pazīmi var nebūt arī tik viegli pamanīt. Šeit attēlos viens no redzamajiem eksemplāriem ir šai sugai ļoti tipisks krāsojums - nenobriedušas mātītes ir šādas ļoti koši oranžas, praktiski nesajaucamas. Vēlāk tās kļūst vairāk zaļganas un atšķirsies no elegans ar pilnībā melnu vēdera 9. posmu.
Ischnura pumilio ir reti konstatēta suga Latvijā. Kāpuri dzīvo dažāda veida ūdenstilpēs, taču sevišķi patīkot svaigi izveidotas ūdenstilpes ar vēl relatīvi nelielu ūdensaugu segumu (piemēram, karjeri) vai pat kādas īslaicīgas ūdenstilpes, kas izveidojušās kādās zemākās ieplakās/'bedrēs'. Piemēram, viens no maniem novērojumiem pamestā būvbedrē Rīgā pie Dienvidu tilta, kas mēdz izžūt. Tiesa varot dzīvot arī dabiskākās ūdenstilpēs. Pieaugušās spāres uzturas apdzīvoto biotopu tiešā tuvumā, taču suga spējot visai tālu klejot (kas droši vien ir svarīgs priekšnosacījums, lai spētu atrast šādas nesen izveidotas ūdenstilpes), attiecīgi var droši vien būt novērojamas 'jebkur'. Lido no maija beigām līdz ~ augusta beigām.
Ķermeņa garums: 26-31 mm