Tipiska upjuspāre (acis galvas virspusē novietotas izteikti atstatus viena no otras; vēdera gals paresnināts, 'vālesveida') ar Gomphus ģintij raksturīgu dzelteni melnu krāsojumu, kaut nobriedušiem tēviņiem ķermeņa pamattonis drīzāk blāvi zaļgandzeltens. Starp Latvijā sastopamajām upjuspāru sugām visdrīzāk sajaukt varēs ar dzeltenkāju upjuspāri Stylurus flavipes, jo pārējās sugas tomēr atšķirīgas (zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia ar koši zaļu krūšu daļu, bet knaibsļspāres Onychogomphus foricpatus tēviņiem vēdera galā milzīgas 'knaibles', bet mātītēm vēdera virspusē trīsstūrveida dzelteni plankumi). No tās parasti var atšķirt pēc gandrīz pilnībā melnajām kājām (S.flavipes - cisku ārmalas dzeltenas) un krūšu priekšējās malas/plecu melno joslu zīmējuma (S.flavipes krūšu priekšējās malas vidū starp acīm un spārniem raksturīgs dzeltens 'T' burta formas zīmējums - uz abām pusēm no tā divas platas melnas joslas, kas tā kā ietver dzeltenu ovālu plankumu).
Gomphus vulgatissimus ir biežākā no upjuspāru sugām Latvijā, kaut izplatība arī samērā nevienmērīga - 'seko' upēm. Kāpuri dzīvo g.k. dažāda izmēra upju lēnākos posmos ar smilšaināku dibenu, taču retāk arī straujākos posmos. Pieaugušās spāres novērojamas g.k. apdzīvoto upju krasta veģetācijā, taču mēdz aizklīst arī nedaudz tālāk prom no ūdeņiem. Tās lido no maija vidus līdz jūlij beigām (reti kāds īpatnis aizkavējas vēl augustā).
Ķermeņa garums: 45-50 mm