Viena no mazajām spārēm, kam tēviņiem ir tumši sarkanas acis - raksturīga Erythromma ģints pazīme. Vēders pilnībā tumšs - vien 9. posms pilnībā gaiši zils, 10. posms ar melnu 'X' formas plankumu, bet 8. posma sāni zili, kas šo atšķir no otras ģints sugas, lielās sarkanaces E.najas (tai 9. un 10. posms pilnībā gaiši zils, 8. posma sāni tumši). Tāpat laba pazīme ir krūšu krāsojums - sāni ar divām tumšām līnijām (viena pilnīga, otra - sasniedz tikai krūšu sānu vidusdaļu), bet krūšu priekšējās daļas virspusē/pleci ar gaišākām līnijām, tēviņiem biežāk nepilnīgas, vidusdaļā pārtrauktas (reizēm arī gana neizteiksmīgas, vāji kontrastējošas), bet mātītēm vienmēr pilnīgas, nepārtrauktas (najas tēviņi bez plecu joslām, bet mātītēm var būt tikai nepilnīgas, vidusdaļā pārtrauktas plecu joslas). Kājas melnas (abiem dzimumiem). Galvas aizmugurē uz pakauša nav lielāki, ovāli zilgani laukumi (kā tas ir krāšņspārēm/daiļspārēm). Mātītes (un nenobrieduši tēviņi) zaļganas, vēdera galā bez gaišākiem posmiem. Tās droši vien ir līdzīgākas kādām krāšņspārēm un dabā nebūs pārāk uzkrītošas, bet krūšu sānu krāsojums, pakausis bez plankumiem var palīdzēt tās atpazīt.
Erythromma viridulum ir samērā reti sastopama suga Latvijā, kas pirmo reizi konstatēta vien 2012. gada augustā, vairākās vietās Rīgā (R.Matrozis). Kopš tā laika ir konstatēta arī citur Latvijā ne tikai Rīgā un tās apkārtnē (kur šķietami suga sastopama visbiežāk), kaut izplatība joprojām varētu būt raksturojama kā nevienmērīga. Droši vien nākotnē var sagaidīt, ka suga var turpināt izplatīties un kļūs tikai biežāka? Kāpuri dzīvo g.k. stāvošās ūdenstilpēs ar bagātīgu ūdensaugu (t.sk. iegrimušo) daudzumu - dīķos, vecupēs, mierīgos lielāku ezeru līcīšos utml. Pieaugušās spāres uzturas g.k. apdzīvoto ūdeņu tuvumā - bieži sēžas uz peldošiem ūdensaugiem arī tālāk no krasta, kur tās var viegli ieraudzīt (īpaši skatoties, piemēram, binoklī), taču var būt grūti nofotografējamas (foto var būt svarīgs, lai droši sugu atpazītu). Izlido vēlāk kā lielā sarkanace - no jūlija vidus līdz septembra vidum (attiecīgi maijā un jūnija sākumā redzētās sarkanaces gandrīz droši būs E.najas nevis šī suga).
Ķermeņa garums: 26-32 mm
