Samērā paliela spāre ar melnu joslu vēdera virspusē, bet vēdera sāni dzelteni. Raksturīga pazīme ir tumšs plankums pakaļspārna pamatnē - paši spārni arī parasti ar dzeltenīgu tonējumu. Tēviņiem cerkas vēdera galā izvērstas 'V' burta formā. Ārēji līdzīgākā suga varētu būt mainīgā spāre Libellula fulva (nenobrieduši īpatņi, bez zilganās apsarmes), taču tai plankums pakaļspārna pamatnē kompaktāks, nav tik izstiepts, spārni caurspīdīgi kā arī spārnu gali bieži melni u.c. nianses. Ja izdodas labi apskatīt, tad parasti būs viegli atšķirt (lidojumā, skatot no tāluma, līdzīga iespējams var būt arī plankumainā platspāre Libellula quadrimaculata, tāpēc jābūt vērīgiem).
Epitheca bimaculata ir samērā reti satopama suga Latvijā, kaut novērojumi ir principā visā Latvijā. Kāpuri dzīvo dažādās stāvošās ūdenstilpēs - lielākos vai mazākos ezeros, dīķos, vecupēs utml. vietās. Pieaugušas spāres ir labas lidotājas un tēviņi bieži patrulē lidojot tālāk no krasta virs atklāta ūdens, kas var apgrūtināt to vienkāršu ieraudzīšanu (un atpazīšanu), ja neskatās, piemēram, binoklī vai citā optikā. Var būt novērojamas arī medījot prom no ūdens - gar meža ceļiem vai citās vietās. Izlido ~ maija vidū un spāres var būt novērojamas līdz jūlija vidum. Sugas konstatēšanā laba metode ir kāpuru atstāto ādiņu (ekzūviju) meklēšana starp augiem ūdens malā, jo tas šai sugai ir ar raksturīgiem, gariem dzelkšņiem muguras virspusē un vēdera galā (citas sugas ne tik 'dzelkšņainas').
Ķermeņa garums: 55-65 mm
