Viena no gaiši zilajām krāšņspārēm, kas šķietami varētu būt no ‘grūti’ atšķiramajām sugām, taču virkne pazīmju padara šo visai viegli atpazīstamu: gaišā plecu svītra ļoti plata, parasti izteikti platāka (noteikti ne šaurāka) kā melnā svītra zem tās; krūšu sāni gandrīz vienkrāsaini, ar smalku, parasti neizteiksmīgu melnu svītriņu, kas parasti nepilnīga, sasniedz labi, ja krūšu vidusdaļu. Tēviņiem melnais plankums vēdera otrā posma virspusē raksturīgs - 'sēnes' formas (nevienai citai krāšņspārei tāds nebūs). Mātītēm, kas var būt tik pat zilas kā tēviņi (taču var būt arī zaļganas) krūšu krāsojums būs līdzīgs tēviņiem - arī būs vienlīdz raksturīgs. Vēdera virspuse mātītēm tumšāka (katrs posms ar garenisku plankumu virspusē). Ja izdodas saskatīt vajadzīgās pazīmes - nebūs grūti atšķirama suga (īpaši tēviņi).
Enallagma cyathigerum ir bieži sastopama suga Latvijā. Kāpuri dzīvo dažāda veida stāvošās ūdenstilpēs (ezeri, dīķi, karjeri, vecupes utml. - arī purvu ezeriņos un lāmās), bet var būt arī lēni tekošos ūdeņos. Pieaugušās spāres parasti novērojamas tiešā ūdens tuvumā vai ūdenstilpei pieguļošajos biotopos. Reizēm var būt visai daudzskaitlīga suga - daudzi desmiti īpatņu nelielā teritorijā. Lido no maija beigām (atsevišķos gados pirmie īpatņi jau maija vidū) līdz augusta beigām (reti kāda vēl septembrī).
Ķermeņa garums: 29-36 mm