Tipiska krāšņspāre, kam tēviņi ar raksturīgu gaiši zilu ķermeņa virspusi un parasti visai izteiktu zaļganu ķermeņa apakšpusi. Viena no sugām, kam acu apakšpuse (tēviņiem) ar raksturīgu zaļganu tonējumu. Tēviņi parasti būs viegli atšķirami pēc pazīmju kombinācijas - vēdera otrā posma virspusē raksturīgs zīmējums, ko veido horizontāls plankums posma aizmugurējā daļā (tas ir pilnībā atdalīts jeb nesavienojas ar aizmugurējo malu) un divi no tā atdalīti, gareniski plankumiņi posma sānos; vēdera vidējie posmi ļoti tumši - vien 1/3 vai pat 1/4 no kopējā posma būs gaiša, pārējā daļa melna. Līdzīgākā suga būs zaļganā krāšņspāre Coenagrion hastulatum, kam vēdera otrā posma zīmējums līdzīgs (bet plankums pie posma aizmugurējās malas parasti 'bultveida', ar 'kājiņu' savienojas ar malu), taču vēdera posmi gaišāki (vidējie posmi parasti 1/2 gaiši, 1/2 melni). Mātītes būs līdzīgas kādām citām Coenagrion mātītēm, kaut noteicējos atzīmē, ka gaiša vēdera 8. posma pamatne esot gana raksturīga pazīme. Pats mātītes it kā neesmu redzējis - nemāku spriest cik viegli/grūti šāda pazīme dabā 'nolasās'.
Coenagrion lunulatum ir visai reti un lokāli sastopama suga Latvijā. Iespējams sastopama biežāk kā novērojumu skaits varētu liecināt, jo Latvija teorētiski atrodas sugas Eiropas izplatības areāla pašā 'vidusdaļā' - varbūt vienkārši netiek pamanīta/atpazīta. Kāpuri dzīvo g.k. dažādās purvainās ūdenstilpēs ar zāļainiem, slīkšņainiem krastiem - purvu lāmās, ezeriņos utml. Retāk varot būt arī 'normālākās' ūdenstilpēs - dīķos, ezeros utml. Pieaugušās spāres līdzīgi kā citas krāšņspāres uzturas apdzīvoto ūdeņu piekrastē taču mēdz arī 'izklīst' tiem pieguļošajos biotopos (mans pirmais novērojums - Teiču purva D malā, kādus 300m no tuvākajām purvu lāmām). Lido no maija vidus līdz jūlija beigām (reti kāds īp. vēl augustā).
Ķermeņa garums: 30-33 mm
