Ziemeļu krāšņspāre (Coenagrion johanssoni)
Tipiska krāšņspāre, kam tēviņiem ķermenis ar raksturīgu gaiši zilu krāsojumu - mazākā un smalkākā no Latvijā sastopamajām Coenagrion sugām. Tēviņi būs viegli atšķirami pēc vairāku pazīmju kombinācijas - uz vēdera otrā posma visai 'trekns' gandrīz 'U' vieda plankums, kaut parasti tas būs vidusdaļā ar 'kātiņu' savienots ar aizmugurējo malu, kā arī plankums sānos ar uz aizmuguri vērstiem 'āķīšiem' (starp Latvijas sugām nosacīti līdzīga plankuma forma ir tumšzilai C.pulchellum, kam tas ir kā 'Y' burts, un gaišzilai krāšņspārei C.puella, kam ta ir izteikts 'U'); vēdera posmi no virspuses apmēram 1/2 gaiši, 1/2 melni (tumšāki kā puella, bet gaišāki kā pulchellum), bet sānos un tā apakšpusē ar ļoti izteiktām tumšām joslām (vairāk kā abām sugām). Kopumā tēviņi būs pietiekami raksturīgi, gandrīz nesajaucami. Mātītes arī pietiekami raksturīgas - vēdera virspuse melna, sāni ar šauru, gaišu līniju, apakšpuse melna - vēders izskatās 'svītrains'. Nevienai citai sugai šāds raksts nebūs (ja vēdera virspuse var būt/ir melna, tad apakšpuse pilnībā gaiša, bez tumšām joslām).
Coenagrion johanssoni ir reti un ļoti lokāli sastopama suga. Eiropas kontekstā šī ir izteikti boreāla ziemeļu suga un Latvija ir uz sugas izplatības areāla ~ DR robežas (uz D no Latvijas suga ir sastopama vienīgi vēl Lietuvas ZA daļā), kas izpaužas arī zināmo atradņu novietojumā - vairums atradumu Vidzemē, bet suga nav sastopama Kurzemē un lielākajā daļā Zemgales. Kāpuri dzīvo purvainās ūdenstilpēs ar slīkšņainiem krastiem - purvu ezeriņos un lāmās vai citās līdzīga tipa ūdenstilpēs ar purvainiem krastiem (purvaini ezeriņi mežos, retāk lielāku ezeru pārpurvojušies līči utml.). Pieaugušās spāres parasti lido apdzīvoto ūdenstilpju piekrastes joslā - starp grīšļiem u.c. augiem. Tās var būt gana slīkšņainas vietas, kur spārēm var būt grūti piekļūt tādā labā fotografējamā tuvumā. Suga lido no maija beigām līdz jūlija beigām/augusta sākumam.
Ķermeņa garums: 27-30 mm
