Zaļganā krāšņspāre (Coenagrion hastulatum)
Tipiska krāšņspāre, kam tēviņiem ķermenis ar raksturīgu gaiši zilu krāsojumu (reizēm tas var būt arī ar vieglu zaļganu nokrāsu). Viena no sugām, kam acu apakšpuse (tēviņiem) ar raksturīgu zaļganu tonējumu. Tēviņi parasti būs viegli atšķirami pēc pazīmju kombinācijas - vēdera otrā posma virspusē raksturīgs zīmējums, ko veido bultveida plankums posma pamatnē (taču 'kātiņš' var būt reizēm neizteikts vai pavisam izzudis) un divi no tā atdalīti, gareniski plankumiņi posma sānos; vēdera vidējiem posmiem apmēram viena puse gaiša, otra melna (melnās joslas priekšējā mala parasti nosmailota, 'adatveida'). Līdzīgākā suga būs zilganā krāšņspāre Coenagrion lunulatum, kam vēdera otrā posma zīmējums līdzīgs (bet bultveida plankums šaurāks un nekad nebūs ar 'kājiņu' savienots ar posma aizmugurējo malu), taču vēdera posmi ar plašāku melno rakstu (vidējie posmi parasti 2/3 vai pat 3/4 no tā garuma melni). Mātītes būs līdzīgas kādām citām Coenagrion mātītēm - arī šo sugu neesmu tā īsti iemācījies droši atpazīt (vismaz pēc foto. Ja 'rokās' ir ievākts eksemplārs - tad parasti it kā var izdomāt). Tiem, kas vēlas 'izkost' sarežģītāko Coenagrion mātīšu atšķiršanu, varu tikai ieteikt rūpīgi izstudēt visus pieejamos avotus - šoreiz es nebūšu palīgs :)
Coenagrion hastulatum ir bieži sastopama suga Latvijā - viena no biežākajām sugām Latvijā (biežuma topā ir turpat blakus C.pulchellum un C.puella, kas tad būs 3 biežākās krāšņspāru sugas - citas salīdzinoši daudz retākas). Kāpuri dzīvo dažādās stāvošās ūdenstilpēs - ezeros, dīķos, vecupēs utml. Pieaugušās spāres līdzīgi kā citas krāšņspāres uzturas apdzīvoto ūdeņu piekrastes zonā, taču ieklīst arī apkārtnes biotopos. Lido no maija sākuma līdz jūlija beigām (augustā jau sastopama ļoti mazskaitlīgi, atsevišķi īpatņi).
Ķermeņa garums: 31-33 mm
