Coenagrion armatum, Ogre, 02.VI.2010.
Coenagrion armatum, Ogre, 04.VI.2011.
Coenagrion armatum, Ogre, 04.VI.2011.
Coenagrion armatum, Ogre, 04.VI.2011.
Samērā netipiska krāšņspāre - tēviņi ar ļoti tumšu vēdera virspusi (praktiski visi vēdera vidusdaļas posmi no virspuses melni), vien vēdera galā 8. un daļēji 9. posms būs zilgani. Krūtis praktiski bez plecu joslas jeb tā ir ļoti reducēta - kā divi nelieli plankumiņi. Vēdera otrā posma virspusē raksturīgs zīmējums - pamatdaļā liels kvadrātveida plankums, kas savienojas ar aizmugurējo malu, bet sānos divi iegareni, atdalīti plankumiņi. Tēviņu gaišo daļu krāsojums mēdz būt vairāk zaļganzils kā gaiši zils. Papildus pazīme, kas ir raksturīga tikai šo sugu tēviņiem, ir sevišķi lielās vēdera cerkas, kas parasti fotoattēlos būs uzkrītoši saskatāms (citām sugām tēviņiem cerkas visai nelielas, neuzkrītošas). Mātītes būs līdzīgākas citām krāšņspārēm (tām ir pilnīgas, nepārtrauktas plecu joslas), taču ar gaišu vēdera pamatni (1. un daļēji 2. posmu) un gandrīz pilnībā gaišu vēdera 8. posmu, kas starp Coenagrion sugām it kā būs raksturīgs krāsojums (taču varbūt var drīzāk atgādināt daiļspāres Ischnura).
Coenagrion armatum ir visai reti un lokāli sastopama suga Latvijā. Teorētiski vajadzētu būt sastopamai biežāk, jo Latvija atrodas Eiropas izplatības areāla ‘viducī’. Kāpuri dzīvo dažādās stāvošās ūdenstilpēs - bieži ar bagātīgu ūdensaugu (piemēram upes kosu Equisetum fluviatile) segumu. Pieaugušās spāres parasti uzturas apdzīvotajā 'biotopā' - nevairās lidot cauri augu lakstiem/stiebriem, kur var visai viegli 'izgaist' un pazust skatam. Cik atceros, tad Ogres vecupē šī bija tiešām grūti fotografējamas suga – pat speciāli mēģinot, nekas pārāk izcils nesanāca. Lido visai agri sezonā - no maija sākuma līdz jūnija beigām (jūlijā jau praktiski vairs nav novērojama).
Ķermeņa garums: 31-34 mm