Tipiski krāsota zaigspāre ar gandrīz pilnībā metāliski zaļu ķermeni (tikai ķermeņa apakšpuse gaiša - bēšīga). Izmērā viena no lielākajām zaigspārēm. Tēviņi bez zilganas apsarmes uz kāda no vēdera posmiem (abi dzimumi attiecīgi būs visai līdzīgi krāsoti), kas tos lielā mērā labi atšķir no citu zaigspāru tēviņiem, kuriem vismaz vēdera pēdējie posm tomēr būs ar zilganu apsarmi (kaut nenobrieduši tēviņi ir bez tādas). Raksturīgas sugas pazīmes ir baltas spārnu pterostigmas (citām sugām parasti tumšas, kaut nenobriedušiem īpatņiem tās var būt gaišākas - jābūt uzmanīgiem ar šo) un baltas tēviņu vēdera piedevas (pazīme, kas uzkrītoši izteikta vēl vien migrējošajai zaigspārei Lestes barbarus). Krūšu sānu zīmējums visai raksturīgs (abiem dzimumiem līdzīgs) - metāliski zaļās daļas apakšējā mala ar izteiksmīgu piešveidīgu izvirzījumu, kas tik izteikts būs tikai šai sugai (vairumam Lestes šī apakšējā mala pilnībā taisna).
Chalcolestes viridis ir samērā reti sastopama suga, kas pirmo reizi konstatēta vien 2013. gadā, kad man izdevās vienu eksemplāru novērot Rīgā, Kojusalas līča apkārtnē netālu no Dienvidu tilta. Kopš tā laika suga ir novērota jau daudzās citās vietās un zināmās atradnes ir visai izkliedētas plašākā teritorijā - var pieņemt, ka turpmāk suga varētu arī kļūt tikai biežāk sastopama. Kāpuri dzīvo dažādās stāvošās ūdenstilpēs, taču arī lēni tekošās ūdenstecēs. Galvenā nozīme lai krastā būtu vietas, kur pār ūdeni ir pārkārušies lapkoku un/vai kādu krūmu (g.k. kārklu/vītolu Salix sp., kaut sugai laikam nav sevišķa nozīme) zari, jo šī ir vienīgā spāru suga Latvijā, kas olas dēj nevis pa tiešo ūdenī (piestiprinot tās pie ūdensaugiem), bet gan dēj tās uz šiem zariem, tā kā mazliet 'ieurbjot' tās mizas virskārtā. Olu dēšanas vietās paliekot raksturīgi, horizontāli izcilnīši, kas parasti grupējas vertikālās kolonnās, zara garenvirzienā. Kad olas ir gatavas šķilties, jaunie kāpuriņi iekrīt zem zara esošajā ūdenī. Pieaugušās spāres līdz ar to bieži būs novērojamas sēžot uz piekrastes joslas krūmu zariem (t.sk. dziļāk vainagā) vai lidojot starp tiem. Mēdz gan aizklīst arī tālāk prom no apdzīvotajiem ūdeņiem. Lido vēlu sezonā - parasti no jūlija vidus līdz oktobra vidum.
Ķermeņa garums: 39-48 mm
