Partenopes dižspāre (Anax parthenope)
Liela, parasti gandrīz vienmērīgi brūna spāre (tumšās joslas uz vēdera neuzkrītošas) - vien tēviņiem vēdera pamatne koši zilgana, kas arī raksturīgākā sugas noteikšanas pazīme. Pirms zilganā laukuma parasti arī dzeltenīga, perpendikulāra josla (kā 'gredzens'), kāda ir arī mātītēm, kas citādi būs bez zilā krāsojuma. Retu reizi tēviņiem gandrīz viss vēders var būt ar zilganu tonējumu. Acis zaļganas. Uz spārniem, to ~ vidusdaļā brūngans tonējums, kas laikam vairāk izteiktāks būs vecākiem īpatņiem. Starp Latvijā sastopamajām sugām līdzīgākā droši vien ir reti ieceļojošā klejotājdižspāre Anax ephippiger, kas arī pamatā diezgan vienmuļi brūni krāsota suga (taču tēviņiem zilganais laukums vēdera pamatnē ir novietots tikai tā virspusē, sāni brūngani, dzeltenīgais 'gredzens' abiem dzimumiem būs brūns, acis brūnganas nevis zaļas).
Anax parthenope pirmo reizi Latvijā konstatēta vien 2008. gadā (taču uzreiz vairākās vietās - Rīteru karjerā, Mazajā Baltezerā - M.Kalniņš, un Laucesas apkārtnē - V.Vankovs, tā ka droši vien nepamanīta ir bijusi jau sastopama jau kādu brīdi iepriekš), taču kopš tā laika ir izplatījusies un sastopama principā visā Latvijas teritorijā (un sugas izplatības 'gājiens' Z virzienā ir turpinājies - Igaunijā suga konstatēta arī 2008., Zviedrijā - 2010. un Somijā 2013. gadā). Sastopama g.k. pie lielākiem ezeriem, karjeriem u.c. stāvošām ūdenstilpēm. Pieauguši īpatņi gana regulāri var būt novērojami gana tālu no ūdenstilpēm, kur varētu notikt kāpuru attīstība - patrulējot gar/virs mežu ceļiem utml. vietās (vienu eksemplāru pat esmu atradis Rīgā, LU Botāniskajā dārzā - bija ielidojis siltumnīcā, acīmredzot 'maldu viesis'). Suga lido salīdzinoši agri sezonā - no maija beigām līdz jūlija beigām (reti kādi atsevišķi īpatņi augustā), visvairāk - jūnijā.
Ķermeņa izmērs: 62-75 mm
