"Klasiska" Aeshna dižspāre, ko vislabāk raksturo vienmērīgi zaļie krūšu sāni abiem dzimumiem (tomēr krūšu priekšējā mala starp acīm un spārniem un pleci ar Aeshna ģintij raksturīgajām tumšajām joslām). Tēviņiem vēdera gaišie laukumiņi zili (mātītes pilnībā zaļas, bez zila krāsojuma), kas piešķir tiem ļoti raksturīgu 'zili-zaļu' izskatu, kas starp Latvijas spārēm vēl ir vienīgi karaliskās dižspāres Anax imperator tēviņiem (taču tā ir lielāka suga, uz vēdera zilais raksts izkārtots vairāk gareniskās joslās kā plankumiņos, kā arī krūtis bez tumšākām joslām to priekšpusē). Acis tēviņiem zilas, mātītēm zaļas.
Aeshna viridis ir visai reti sastopama suga Latvijā ar nevienmērīgu izplatību. Piemērotās vietās gan var būt relatīvi 'bieža'. Apdzīvo g.k. seklas un zāļainas, stāvošas ūdenstilpes ar elšu Stratoites aloides audzēm. Tiek atzīmēts, ka mātītes dēj olas praktiski tikai uz elšiem (kāpuri gan, protams, ir plēsīgi un pēc izšķilšanās droši vien izmanto elšus tikai kā slēptuves), kaut Latvijā esot novērota olu dēšana uz grīšļu ciņu pamatnēm. Šķiet viena no retajām spāru sugām, kam ir novērota šāda izteikta saistība ar kādu ūdensaugu - attiecīgi labākā sugas meklēšanas metode ir ar elšu audzēm bagātīgu ūdenstilpju apsekošana. Pieaugušās spāres būs novērojamas lidojot virs ūdens, taču var medīt arī kādu gabalu tālāk no apdzīvotajām ūdenstilpēm. Latvijā vairums novērojumu periodā no jūnija beigām līdz augusta beigām.
Ķermeņa garums: 65-75 mm
