Liela, 'klasiska' Aeshna dižspāre, kam krāsojumā dominē zils un zaļgans (tēviņiem, mātītēm - tikai zaļš) krāsojums. Nobriedušiem tēviņiem vēdera krāsojums raksturīgs - ar zaļganiem plankumiem virspusē un zilganiem plankumiem sānos (citām sugām vai n vēders vienmērīgi ziliem plankumiem vai zili plankumi ar dzelteniem plankumiem), tomēr jāņem vērā, ka nenobriedušiem tēviņiem viss vēders izskatīsies drīzāk zilgans. Laba pazīme ir krūšu sānu krāsojums - tie ir zaļi un tos vidusdaļā šķērso samērā plata, melna josla (tā gan principā sastāv tā kā no divām tuvu novietotām joslām, no kurām īsākā parasti sniedzas tikai līdz krūšu vidusdaļai, tomēr tās abas nereti saskaras un saplūst, līdz ar to no attāluma bieži izskatās kā viena josla). Krūšu priekšējā daļā (starp galvu un spārniem) raksturīgi, zaļgani, ļoti plati (bieži gandrīz ovāli) laukumi. Vēdera pamatnē raksturīgs, izstiepts, trīsstūrveida plankums (no līdzīgi krāsotām sugām tāds vēl ir vienīgi dienvidu Aeshna mixta un zilacu A.affinis dižspārei, taču tām pilnīgi atšķirīgs krūšu krāsojums un tās ir mazākas sugas). Kopumā, saliekot kopā pazīmes, parasti būs viegli atpazīstama suga.
Aeshna cyanea ir nešaubīgi biežāk sastopamā Aeshna suga Latvijā. Pieaugušās spāres sastopama visdažādākajos biotopos, jo tās mēdz uzturēties un medīt arī kādu gabalu tālāk prom no kāpuru apdzīvotajām vietām. Bieži lidinās ļoti ēnainās vietās - gar meža takām utml. jeb vietās, kur citas dižspāres praktiski nelido. Kāpuri dzīvo nelielās stāvošās ūdenstilpēs, nereti ēnainākās vietās - mazos dīķīšos, meža ezeriņos (vai pat lāmās mežu ieplakās) utml. vietās. Viena no vēlāk lidojošajām dižspāru sugām. Pirmie īpatņi parādās vien jūnija otrajā pusē vai pat tikai pašās jūnija beigās un īpatņi var būt novērojami pat līdz oktobrim. Visvairāk - augustā.
Ķermeņa garums: 67-76 mm
