Tauriņi jeb zvīņspārņi ir sugām viena no bagātākajām Latvijā sastopamajām kukaiņu grupām ar vairāk kā 2600 konstatētām sugām. Par zvīņspārņiem tos dēvē tāpēc, ka to spārnus, ja skatās ļoti lielā palielinājumā, klāj tiešām krāsainas 'zvīņas', gandrīz līdzīgi kā zivīm (kaut izkārtojums būs līdzīgāks dakstiņu jumtam). Šīs zvīņas ir tie 'puteklīši', kas paliek uz pirkstiem, ja esam mēģinājuši paņemt rokās kādu tauriņu. Tiesa tā nebūs gluži patiesība, ka pazūdot šīm zvīņām tauriņš, piemēram, zaudēs spēju lidot - nē, lidošanu nodrošina spārnu virsmas laukums un kamēr spārni ir vairāk vai mazāk veseli, tauriņu būs spējīgi lidot (kaut ir redzēti lidojoši tauriņi, kam no spārniem praktiski skrandas vien ir palikušas). Tauriņu zvīņām galvenā nozīme ir katras sugas specifiskā krāsojuma nodrošināšana, kam var būt dažādas funkcija - gan savas sugas īpatņu atpazīšana (g.k. dienā aktīvām sugām), gan palīdz maskēties (naktī aktīvām sugām), gan retāk citas funkcijas (piemēram, plēsēju maldināšana u.c.).
Tauriņus rupji var iedalīt divās lielās grupās - dienastauriņos (Rhopalocera) un naktstauriņus (Heterocera), kaut tas iedalījums var nebūt gluži precīzs, jo arī starp it kā 'naktstauriņu' sugām būs tādas, kas lidos tikai dienas laikā. Klasiski par dienastauriņiem attiecīgi uzskata balteņus, raibeņus (t.sk. samteņus), dižtauriņus, rensgalvīšus, zilenīšus (t.sk. zeltainīšus, astainīšus un zefīrsu) un sīkraibeņus. Visi pārējie, tīri vienkāršības dēļ, pat, ja kāda suga lido tikai dienas laikā ir 'naktstauriņi'.
