Lācīši (Arctiidae)

Lai arī lācīši mūsdienās vairs netiek izdalīti kā atsevišķa Arctiidae dzimta (tā tagad ir Erebidae dzimtas apakšdzimta - Arctiinae), šeit 'vienkāršības' labad esmu pagaidām tos atstājis 'pa vecam'. Lācīši ir krāsu un formu ziņā ļoti daudzveidīga tauriņu dzimta - starp tiem ir gan ļoti lieli un ļoti koši tauriņi, gan samērā nelielas un pelēcīgas sugas. Latviskais nosaukums visticamāk radies pateicoties lācīšu kāpuriem, kas daudzām (īpaši izmēros lielākajām) sugām ir ļoti mataini, nereti brūnganā krāsā - iespējams kaut kāda asociācija ar 'lāčiem'. Kāpuri ir vieno no tiem, kurus putni praktiski neēd (matiņi durstīgi, kairinoši) - izņemot dzeguzes. Koši krāsotās sugas arī skaitās dzīvniekiem neēdams, jo satur toksiskas vielas (cilvēkiem gan nekaitīgi) un košais krāsojums par to brīdina - 'Neēd mani!'. 

Sugu noteikšana lielākoties ir viegla un grūtības nesagādā. Izņēmums varbūt ir Eilema ģints ķērpjlācīši, taču arī tos, nedaudz piešaujoties, atpazīt parasti var visai viegli. 

Latvijas sugu sarakstā ir 34 sugas no kurām man nofotografēt ir izdevies 27 sugas. No biežāk sastopamām sugām pagaidām iztrūkst vien gāršas lācītis (Arctia matronula) un kazeņu lācītis (Epatolmis luctifera), kaut pirmā Ķemeru apkārtnē neesot pārāk reta (kazeņu lācītis gan reta un lokāla suga). Starp pārējām 5 sugām daļa būs tādas, kas jau ilgāku laiku Latvijā nav konstatētas (piemēram, melnais lācītis Arctia villica un mauragu lācītis Arctia aulica, kā arī aveņu lācītis Euplagia quadripunctaria) vai tie ir sastopami vien kā reti ieceļotāji (daglīšu lācītis Utetheisa pulchella un krustaiņu lācītis Tyria jacobaeae). Potenciāli varbūt varētu būt sastopama vēl kāda viena-divas sugas, piemēram, Eilema cereola, kas vairāk boreāla suga, taču joprojām konstatē Igaunijā, vai Nudaria mundana, kas arī sastopama Igaunijā un ir bieža suga Skandināvijā.