Naktstauriņi ir sugām bagātākā tauriņu grupa - Latvijā vien sastopamas ap 2500 sugas. Naktstauriņus nereti iedala divās lielākās grupās - makro ('lietauriņi' - pūcītes, sprīžmeši, sfingi, zobspārņi, mūķenes u.c.) un mikro ('sīktauriņi' - kodes, sviļņi, tinēji, garaustkodes, makstkodes u.c.). Noteikšanas ziņā lieltauriņu sugas noteitk ir vieglāk atpazīstamas (kaut ar daudziem izņēmumiem, kad bez ievākta eksemplāra skaidrībā par sugas piederību nebūs iespējams tikt) un noteikti plašākā sabiedrībā daudzas sugas var būt pat visai labi zināmas (piemēram, sfingi jeb 'kolibri' ar kuriem tos mēdz jaukt). 'Sīktauriņi' noteikšanā parasti ir sarežģītāki, jo gan to mazais izmērs apgrūtina novērošanu (starp tiem ir arī Latvija sīkākie naktstauriņi - pundurkodes Nepticulidae, kam spārnu plētums var būt vien daži mm), gan daudzas sugas būs ārēji ļoti līdzīgas un precīzai noteikšanai ir nepieciešams ievākts eksemplārs.
Naktstauriņu novērošanu/pētīšanu vieglāku noteikti nepadara to dzīves veids - vien neliels skaits sugu būs redzams dienas laikā (starp 'naktstauriņiem' pat būs sugas, piemēram, raibspārņi, bet arī dažas citas, kas lido g.k. tikai pa dienu - attiecīgi tas nosaukums ir mazliet maldinošs) - pārējās ir tiešām aktīvas krēslā vai pilnīgā nakts melnumā jeb laikā, kad cilvēki biežāk guļ nevis staigā apkārt pa pļavām un mežiem. Lai tomēr naktstauriņus izdotos apskatīt, tiek izmantotas īpašas metodes - g.k. tauriņu tiek 'pievilināti' ar gaismu. Ieslēdzot jaudīgāku spuldzi un izkarot pie spuldzes baltu palagu uzreiz uz tā sāks lidot naktstauriņu 'bari'. Tomēr tiek lēsts, ka tauriņus gaisma varbūt īpaši nepievilina - spuldze vairāk darbojas kā faktors, kas pārtrauc tauriņa lidojumu un liek tam apstāties/riņķot ap gaismas avotu. Tāpēc liela nozīme naktstauriņu gaismošanā ir siltām naktīm, kad tauriņi ir visaktīvākie - jo tie ir aktīvāki, jo lielāka iespēja, ka pie gaismas apstāsies lielāks skaits tauriņu. Vēsās naktīs (tas atkarībā no sezonas ir atšķirīgi - vasarā vēsa nakts ir zem +10 grādiem, kamēr agrā pavasarī/vēlā rudenī +10 būs 'ļoti karsta' nakts) kad tauriņu aktivitāte ir zema, arī salidojums pie gaismas var būt pat ļoti niecīgs. Lielākā daļa bilžu šajā galerijā arī bus tapušas šādos naktstauriņu gaismošanas seansos - tāpēc daudzi kadri būs uz balta palaga fona, taču, tā kā šo fotoattēlu mērķis ir ne tikai estētiskais baudījums, bet varbūt ieskats sugu daudzveidībā un palīgs noteikšanā, tad šādus attēlus esmu šeit atstājis.
Lai arī jau bērnībā esmu piedalījies gaismošanas seansos kopā ar tēvu, tagad tā atskatoties šķiet patstāvīgi (lai arī zemā intensitātē - vien atsevišķas reizes gada laikā) gaismot esmu sācis 2010. gadā. Pēdējos gados to gan esmu sācis darīt jau daudz intensīvāk un pat ar konkrētu mērķi - sastapt neredzētas naktstauriņu sugas, attiecīgi starp 'lieltauriņiem' kopumā jau ir sanācis sakrāt visai labu sugu attēlu kolekciju. 'Sīktauriņi' gan ir pagaidām pārstāvēti salīdzinoši daudz mazāk, kaut pateicoties Latvijas Nacionālā dabas muzeja kolēģa Nikolaja Savenkova nenovērtējamiem padomiem un zināšanām par sugu noteikšanu u.c. detaļām, pēdējos gados esmu ieguvis nenovērtējamu 'zināšanu bagāžu'. To arī cenšos likt lietā - attiecīgi arī 'sīktauriņu' sugas pamazām sāk krāties.
