Iespaidīga izmēra, milzīgs sfings - viens no Latvijā lielākajiem sastopamajiem tauriņiem, spārnu plētums var sasniegt pat 12cm! Miera stāvoklī tauriņš samērā neuzkrītošs - ar ļoti slaidiem, divkrāsainiem spārniem (iekšmala tumši brūna, ārmala gaiši brūna - šī gaišā josla arī turpinās uz krūtīm). Lidojumā gan atklājas ļoti košais vēders ar rozā plankumu rindu gar sāniem. Arī pakaļspārni visai koši - ar sārtām šķērsjoslām. Pēc izmēra un sārtiem vēdera plankumiem līdzīgs ir tikai tīteņu sfings (Agrius convolvuli), taču tai sugai priekšspārni ar savādāku, 'mizas' krāsas raibumojumu, bet pakaļspārni bez sārtām joslām.
Ceriņu sfings ir samērā bieži sastopama suga, kaut reti kad ir novērojama lielā skaitā. Biežāk par pieaugušajiem tauriņiem tiek novēroti kāpuri, kas pieauguši ir milzīgi (virs 8cm), koši zaļi ar violeti baltām šķērsjoslām sānos. Vasaras otrajā pusē, meklējot iekūņošanās vietu, tie pamet barības augus un var būt novērojami rāpojam visai atklāti - uz zemes, ceļiem utml. Kāpuri barojas g.k. ar olīvu dzimtas augiem - ošiem (Fraxinus) un ceriņiem (Syringa), Eiropā arī ligustriem (Ligustrum). Attiecīgi kāpuri un tauriņi var būt novērojami kā dabiskā vidē (lapoku mežos, mežmalās utml. vietās kur aug oši) vai arī apdzīvotās vietās, kur aug ceriņi. Pārziemo kūniņas stadijā. Pieauguši tauriņi lido no maija vidus/beigām līdz ~ jūlija vidum. Labi lido uz gaismu, kaut lielā izmēra dēļ, to samērā regulāri cilvēki pamana arī dienas laikā sēžot kaut kur veģetācijā, uz koku stumbriem, ēku sienām vai citām konstrukcijām.
