Samērā neliels, 'klasiskais' baltenis ar visai bālu, vienkāršu spārnu krāsojumu, ko droši vien daudzi mēdz vienkārši saukt par 'kāpostu balteni' (kas ir cita suga). Spārnu apakšpuse būs līdzīga kāpostu baltenim (Pieris brassicae) - samērā vienmērīgu tumšāku zvīņu 'pūderējumu', pakaļspārna dzīslas nav aptumšotas (kā kāļu baltenim P.napi). Dabā no kāpostu balteņa parasti atšķirt palīdz izmērs (kāpostu baltenis parasti jūtami lielāka suga, tiesa rāceņu un kāļu balteņi parasti ir apmēram līdzīga izmēra, attiecīgi dabā, piemēram, lidojumā tos var būt visai grūti atšķirt), kaut raksturīgākā rāceņu balteņa pazīme ir tumšā spārnu gala forma priekšspārnu virspusē - šis melnais plankums parasti ir visai blāvs, apmēram taisnstūrveida, uz leju gar spārna gala malu gandrīz neturpinās (kā tas ir pārējām divām pieminētajām sugām, kam melnais plankums gar spārna gala malu iestiepjas visai tālu). Tiesa, tauriņam sēžot ar sakļautiem spārniem šo pazīmi var būt ļoti grūti novērtēt, un tikai pēc fotoattēliem (kad nav redzams mērogs) būs situācijas, kad var būt tiešām grūti rāceņu balteni atšķirt no kāpostu balteņa (kaut kāpostu baltenim parasti priekšspārna gals arī no apakšpuses izskatīsies melnāks un pakaļspārna priekšējā malā ~ pa vidu ir tumšāku zvīņu sakopojums).
Rāceņu baltenis ir bieži sastopama suga Latvijā, ko var novērot visdažādākajos biotopos - gan dabiskākā vidē, gan bieži arī apdzīvotās vietās (arī lielākajās pilsētās). Tauriņi lido divās vai trīs paaudzēs no aprīļa vidus līdz pat oktobrim, kaut vairāk parasti sākot no jūnija otrās puses. Pārziemo kūniņas stadijā. Kāpuri barojas ar dažādiem krustziežiem (Brassicaceae), t.k. kultivētiem augiem dārzos u.c. lauksaimniecības ainavā (kāpostiem, rapšiem, kāļiem utml.).
