Kāļu baltenis (Pieris napi)
Samērā neliels, 'klasiskais' baltenis ar raksturīgi aptumšotām dzīslām spārnu apakšpusē. T.i. pašas dzīslas ir gaišas, bet tās aptver tumšāku zvīņu joslas. Tās parasti ir labi izteiktas, kaut ir īpatņi kam dzīslu aptumšojums izteikts g.k. tikai spārnu pamatnē (īpaši vasarā lidojošiem īpatņiem) un var būt ne īpaši uzkrītošs. No virspuses galvenā pazīme, kas šo sugu atšķirs no līdzīgajiem kāpostu un rāceņu balteņiem, ir melnais priekšspārna stūrītis, kas ir samērā izteikts arī gar spārna galu, bet virzienā gar malu uz leju, tas sadalās tā kā mazos trīsstūrīšos (kāpostu baltenim - josla vienmērīgi sašaurinās, nesadaloties, rāceņu - tas nemaz uz leju tik tālu nesniedzas).
Kāļu baltenis ir biežākā no 'klasiskajām' balteņu sugām un arī viena no biežākajām balteņu sugām vispār. T.i. gribētu pat teikt, ka indivīdu skaita ziņā pat biežākā, tomēr ziņojumu skaita ziņā, krūkļu baltenis ir tomēr pirmajā vietā, jo ir vieglāk pamanāma un atpazīstama (pavasarī pat no liela attāluma). Kāļu baltenis parasti tomēr jāaspkata nedaudz tuvāk, lai droši noteitku sugu (lidojumā, lai arī nav neiespējami, tomēr grūti). Pārziemo kā kūniņa. Pieauguši tauriņi lido 2 (varbūt pat 3) paaudzēs, kas savstarpēji principā nedaudz pārklājas - sākot no aprīļa vidus (agrākos gados) līdz pat septembrim (vai pat atsevišķi īpatņi oktobrī). Visvairāk tomēr (+/-) maijā un jūlijā. Tauriņi sastopami visdažādākajos biotopos - gandrīz jebkur (nu meža biezoknī nē). Kāpuri barojas ar dažādiem krustziežiem, ari dārzos uz kultūraugiem.
