Kāpostu baltenis (Pieris brassicae)
Klasiskākais no balteņiem un cilvēkiem viena no zināmākajām sugām - vismaz ēdelīgie kāpuri, kas var apēst kāpostus gandrīz vai 'pa tīro'. Pieauguši tauriņi gan patiesībā nav nemaz tik masveidīgi sastopami kā varētu šķist - no trim līdzīgajām balteņu sugām (kāpostu, kāļu, rāceņu), varētu būt 2. vai pat 3. biežākā (atkarībā no gada, skaits var būt nedaudz mainīgs). Satrp Pieris ģints balteņiem izceļas g.k. ar izmēru - tā būs lielākā no pieminētajām trim sugām. Galvenā sugas noteikšanas pazīme ir priekšspārnu gala zīmējums - melnais spārna stūrītis ir ļoti izteikts un sniedzas visai tālu gan gar spārna priekšējo malu, gan gar galu (salīdzinot - rāceņu baltenim melnais stūtrītis ir daudz blāvāks un praktiski neturpinās 'uz leju' gar spārna galu). Šo pazīmi parasti var labi redzēt arī no apakšpuses (tā 'spīd cauri') - vienīgi nav pilnībā redzama, ja tauriņš sēž ar pilnībā sakļautiem spārniem. Tad kāpostu baltenis var būt visai gŗūti atšķirams no rāceņu balteņa (vismaz, ja ir tikai foto - dabā tauriņa izmērs parasti palīdz).
Latvijā šī, protams, ir bieži sastopama suga. Pārziemo kūniņas stadijā. Pieauguši tauriņi lido parasti 2 paaudzēs, kas nedaudz pārklājas - sākot no ~ maija sākuma (ļoti reti agrāk) līdz pat septembrim. Parasti apmēram pa vidu (jūnija beigā/jūlija sākumā) pieaugušo tauriņu dabā mazāk (periods starp divām paaudzēm), tomēr atsevišķi īpatņi var būt novērojami arī tad. Maksimums - maijā/jūnijā un jūlija beigās-augustā. Tauriņi labprāt barojas ziedos un ir sastopami visdažādākajos biotopos, jo tauriņi ir visai labi lidotāji. Kāpuri grauž dažādu 'kāpostu' (krustziežu dzimtas augu) lapas.
