Smalks, neliels baltenis ar raksturīgi izstieptu un ļoti noapaļotu spārnu formu. Priekšspārnu glaos ~ kvadrātveida melns plankums. Vidēji mazākā no balteņu sugām. Raksturīgs tāds 'trausls un vārgs' lidojums - vismaz salīdzinot ar pārējām balteņu sugām. Latvijā sastopamas divas praktiski identiskas 'dedestiņu balteņu' sugas - sinapis un juvernica. Otras 'kriptiskas' (ārēji gandrīz neatšķiramas) sugas klātbūtne bija tāds samērā nesens pavērsies (tur sākotnēji gan ar bija nedaudz neskaidrība, jo tika publicēts, ka otra suga ir reali, kaut tagad ir noskaidorjies, ka reali ir ir ar šauru izplatību Dienvideiropā, bet pie mums sastopamā ir juvernica - kaut abas sugas atšķiras šķiet tikai ģenētiski), kas, protams, sarežģīja dedestiņu balteņu noteikšanu. Pēc fotoattēliem un dabā abas sugas (sinapis un juvernica) praktiski neatšķiras jeb atšķirības ir ļoti niansētas (juvernica melnā priekšspārnu kvadrāta mala, kas savienojas ar spārna priekšējo malu ir slīpāka attiecībā pret malu, bet sinapis - gandrīz perpendikulāra priekšējai spārnu malai. Tomēr, tā kā tauriņi sēžot spārnus atvērti netur - dabā to ir grūti saskatīt) - droša atšķiršana principā tikai pēc ievāktiem eksemplāriem, skatot to ģenitālijas.
Pēc N.Savenkova informācijas, juvernica nav reta suga Latvijā, kaut novērojumu skaits, protams, ir samērā neliels, jo Latvijā ir maz cilvēku, kas būtu pievērsuši šo sugu 'pētniecībai' pastiprinātu uzmanību. Vārdu sakot abu sugu izplatību būtu jāskaidro - kura biežāka, kura retāka? Bet, ja skatās uz abu sugu kompleksu kopā, tad dedestiņu balteņi ir bieži sastopama suga, kas lido divās paaudzēs - sākot no aprīļa beigām (siltākos gados) līdz pat augusta beigām vai pat septembrim. Kaut kādā posmā (~ jūnija otrajā pusē) parasti tauriņi mazāk (posms starp 2 paaudzēm). Tauriņi sastopami g.k. gar mežu ceļiem, mežmalās, arī pļavās utml. vietās.