Ļoti īpatnēja izskata blakts ar vairākiem telpiskiem, 'uzpūstiem' virsmas izaugumiem - īpaši uz priekškrūšu vairoga. Spārnus veidojošās šūnas lielas, izteiksmīgas. Galva ar vairākiem ļoti gariem radziņiem. Principā Galeatus ģints ārēji viegli atšķirama no citām tīklblaktīm. Šo sugu varētu sajaukt tikai ar kādām citām Galeatus ģints sugām, piemēram, spinifrons (kas sen nav konstatēta, bet vajadzētu būt sastopamai), no kuras affinis atšķirsies g.k. ar raibāko krāsojumu - gan telpiskie 'pūslīši' parasti tumši brūni, gan uz spārniem tumšāki raibumi (spinifrons - daudz gaišāka, tumšais raksts mazāk izteikts). Citas pazīmes varbūt daudz niansētākas (affinis priekškrūšu vairoga aizmugurējā izauguma pūslītis platāks, taustekļi proporcionāli īsāki utml.). Var palīdzēt barības augs, jo spinifrons it kā g.k. varētu būt uz kaķpēdiņām (Antennaria). Teorētiski nevar izslēgt, ka Latvijā varētu atrast vēl trešo sugu - Galeatus maculatus (dzīvojot uz mazajām mauragām Hireacium pilosella), kas būs strupāka suga un gar spārnu malām, krustpunktos ar dzīsliņām raksturīgi tumšāki plankumi.
Galeatus affinis šķietami nav reta suga, kaut zināmo atradņu skaits salīdzinoši neliels un to izvietojums samērā nevienmērīgs (lielākā daļa atradumu centrālajā daļā - citur reti). Suga apdzīvo sausus un atklātus biotopus - smilšainas ceļmalas, dzelzceļmalas, pelēkās kāpas utml. vietas. Manā pieredzē sugai ir acīmredzama saistība ar lauka vībotni (Artemisia campestris), jo blaktis parasti var atrast uz zemes (starp sūnām u.c. gružiem) zem lauka vībotņu ceriem. Var būt pat samērā lielā skaitā. Retu reizi var iepļaut arī ar entomoloģisko tīkliņu. Pārziemo gan kā nepieauguši, gan kā pieauguši īpatņi. Novērojumi Latvijā g.k. no jūnija līdz septembrim, kaut droši vien vajadzētu būt atrodamām arī maijā.
Izmērs: 2,3-3,4 mm