Ovāla tīklblakts ar uzlocītām (uzrullētām) un 'uzpūstām' (nav plakanas - piepaceltas) priekškrūšu vairoga sānu malām. Krāsojums relatīvi tumšs, raibs ar izteiktiem tumšiem plankumiem uz spārniem, kas gan raksturīgi arī citām Dictyla ģints sugām. Raksturīgākā pazīme ir tumšā, gandrīz melnā priekškrūšu vairoga vidusdaļa, kas kontrastē ar gaišākajām sānu malām (tas to atšķir no convergens, kam šis laukums dzeltenbrūns). Kājas un taustekļi vienmērīgi gaiši, dzeltenbrūni, kas atšķir šo no lupuli un echii, kurām vismaz ciskas melnas (lupuli arī taustekļu pirmais posmiņš, bet echii savukārt ir arī atšķirīga priekškrūšu vairoga malu forma (tās uzlocītas, bet saplacinātas un šauras). Nepieauguši īpatņi ar oranžīgiem plankumiem uz spārnu aizmetņiem un priekškrūšu vairoga priekšējos stūros + ar gariem, tieviem dzelksnīšiem gar sāniem (pārējo sugu nimfas pilnībā melnas vai bez dzelksnīšiem).
Dictyla humuli ir visai bieži sastopama suga Latvijā, nav atradumu vienīgi Kurzemes ziemeļu daļā, kaut suga tur ticams, ka ir sastopama. Blaktis dzīvo g.k. uz ārstniecības tauksaknēm (Symphytum officinale) vai kādām citām dekoratīvām tauksaknēm. Ļoti reti uz citiem skarblapju dzimtas (Boraginaceae) augiem - piemēram, man ir gadījies atrast uz daglīšiem (Echium vulgare) . Sastopamas mežmalās, ceļmalās, upmalās u.c. vietās, kur augu barības augi, retāk arī dārzos un pilsētu apstādījumos utml. vietās. Blaktis (gan pieaugušie, gan nepieaugušie) parasti sēž visai atklāti - lapu virspusē, uz ziedkātiem u.c. stublāja daļām. Nereti visai lielā skaitā un mērķtiecīga barības augu pārbaude parasti ļauj sugu ļoti viegli konstatēt. Pārziemo kā pieaugušas blaktis, kaut uzreiz pēc ziemošanas būs grūti atrast. Parasti tiek novērotas no aprīļa beigām/maija sākuma, kad blaktis jau var novērot sēžam uz svaigi saplaukušajām tauksakņu lapām. Pēc ziemošanas blaktis parasti atrodamas līdz jūnija beigām, jaunā pieaugušo īpatņu paaudze parādās ~ jūlija otrajā pusē.
Izmērs: 2,7-3,5 mm