Ovāla tīklblakts ar uzlocītām (uzrullētām) un 'uzpūstām' (nav plakanas - piepaceltas) priekškrūšu vairoga sānu malām. Kopējais krāsojums parasti ļoti gaišs - blakts izskatās dzeltenbrūna, vien uz spārniem tumšāki Dictyla ģintij raksturīgi plankumi u.c. neizteikts raibumojums. Būtiska pazīme ir priekškrūšu vairoga krāsojums - tas vidusdaļā (starp uzpūstajām apmalītēm) ir līdzīgā krāsā kā pārējais ķermenis, dzeltenbrūns. Citām līdzīgajām ģints sugām (lupuli un humuli) priekškrūšu vairogs vidusdaļā ir vairāk vai mazāk aptumšots vai melns. Retu reizi gan var gadīties tumšāki eksemplāri, taču arī tiem krūšu krāsojums saglabājas daudz maz gaišs, nav melns. Tāpat raksturīga pazīme ir gaišās kājas (t.sk. arī ciskas) un taustekļi (vien pēdējais posmiņš tumšāks), kas papildus to atšķir no D.lupuli, kas var apdzīvot tos pašus barības augus (tai ciskas un taustekļu pirmais posmiņš tumšs). Nepieauguši īpatņi vienmērīgi melni ar gariem, tieviem dzelksnīšiem gar sāniem (D.lupuli nimfas bez šādiem dzelksnīšiem, sāni šķiet visai gludi, bet humuli nimfas, kam ir šādi dzelksnīši sānos - ar oranžu plankumu uz spārnu aizmetņiem un priekškrūšu priekšējos stūros).
Dictyla convergens ir visai bieži sastopama suga, kas droši vien tiek konstatēta retāk kā patiesībā sastopama. Dzīvo mitrākos biotopos kā vairums citu tīklblakšu, jo tās barojas g.k. ar purva neaizmirstulēm (Myosotis palustris). Blaktis var atrast pie/gar dažādām lielākām un mazākām ūdenstilpēm, arī grāvjos u.c. mitrākās ieplakās utml. vietās, kur aug barības augs. Par blakšu klātbūtni bieži vien vispirms liecina mazi, gaišāki punktiņi uz augu lapām, kas rodas blaktīm sūcot augu sulu. Blaktis (gan pieaugušie, gan nimfas) gan parasti sēž relatīvi atklāti - gan lapu virspusē, gan uz ziedkātiem u.c. stublāja daļām un mērķtiecīga barības augu pārbaude parasti ļauj sugu samērā labi konstatēt. Jāņem vērā, ka blaktis bieži sēž arī uz to augu lapām, kas aug pilnībā ūdenī. Šī suga gan šķietami retāk vienā vietā būs sastopama ļoti lielā skaitā - biežāk vien daži līdz 10 īpatņi. Pārziemo pieaugušas blaktis un parasti tās dabā atrast var sākot no maija beigām, kad barības augi ir salapojuši un blaktis ir uz tiem pārcēlušies. Pieaugušu blakšu novērojumi ir visos vasaras mēnešos, kaut vasaras vidū (jūnija beigas-jūlija sākums) lielākoties būs nepieauguši īpatņi.
Izmērs: 2,9-3,6 mm