Latvijā konstatēta ļoti reti - tikai vienā atradnē, sausā, akmeņainā Daugavas krasta nogāzē pie Ciemupes. Pirmo reizi vien 2017. gadā (mans atradums). Domājams, ka sastopama biežāk, jo nesen konstatēta arī Somijā - vienkārši grūti pamanāma suga sīkā izmēra dēļ. Suga apdzīvojot g.k. sausus un atklātus (īpaši kaļķainus) biotopus, kur dzīvojot g.k. uz augsnes starp sūnām (reti uzrāpjas augstāk veģetācijā). Nekāda konkrēta saistība ar kādu augu vai sūnu sugu (kaut literatūrā mēdz pieminēt Mnium sp.) it kā neesot, kas noteikti apgrūtina tādu vienkāršu blakšu atrašanu. Blaktis parasti varot atrast starp sūnām, gan zem dažādiem augiem vai pat zem akmeņiem. Pašam pirmajā reizē starp citu sugu izdevās atrast tieši zem akmeņiem, kaut atkārtotos vietas apmeklējumos citos gados (kādas 2 vai 3 reizes), tas vairs rezultātu nav nesis. Interesanti, ka šī suga priekš tīklblakšu standartiem ir ļoti ātra un veikla - pārvietojas ātri skrienot (salīdzinot, piemēram, Acalypta ģints blaktis rāpo diezgan vai pat ļoti lēni). Tas gan patiesībā ir labi, jo var palīdzēt vieglāk kādu blakti pamanīt (kustība vienmēr pievērš uzmanību), pat ja blakšu ātrums sarežģī to fotografēšanu. Ja suga ir saistīta ar kaļķainiem biotopiem, tad, ņemot vērā pašreizējo sugas atradni, ticams, ka Daugavas nogāzēs ar dolomīta šķembām utml. atsegumiem, sugai vajadzētu būt sastopamai arī citās vietās. Jāturpina meklēt!
