Agramma tropidopterum
Sīka, slaida, ļoti gaiša Agramma ģints tīklblakts ar raksturīgi 'šķeltiem' segspārnu galiem (segspārni nesavienojas kopā). Taustekļi gaiši. Kopumā ļoti atšķirīga no citām Agramma sugām, kas mūsu reģionā ir sastopamas.
Latvijā ļoti reti konstatēta suga ar vien dažiem zināmiem atradumiem. Tiesa, kas interesanti - atradnes var būt ļoti ilglaicīgas. Tā, piemēra, Slokas ezera dienvidaustrumu krastā sugu bija atradis Zandis Spuris 1974. gadā - apmēram tajā pašā vietā (precīzi jau nav zināms, bet orientējoši) man izdevās to konstatēt arī 2017. gadā. Tātad 43 gadu laikā suga nebija pazudusi (un bija pie tam lielā skaitā). Citas mūsdienās zināmās atradnes ir pie Engures ezera, Košraga apkārtnē un Pūļa purvā. Ticams, ka suga varētu būt sastopama biežāk, vienkārši grūti konstatējama nelielā izmēra dēļ. Interesanti, ka šī ir viena no sugām, ko aprakstījis Gustavs Flors, kurš bija pirmais blakšu pētnieks Latvijas teritorijā (19. gadsimta vidū) - tolaik minētās atradnes: Lielie Kangari un Lodes muiža (un Tartu Igaunijā). Eiropā suga vispār ir ar šauru izplatību - Z-ZA Eiropā. Latvija principā areāla izplatības pašā centrā. Precīza skaidrība par sugas apdzīvotajiem biotopiem Latvijā nav, taču varētu būt saistība ar zāļu purviem vai purvainiem ūdenstilpju krastiem. Slokas ezera apkārtnē suga sastopama slapjā, ciņainā, grīšļu u.c. mitraugu pļavā - Vecslocenes palienē (varbūt klasificējas kā zāļu purvs?). Kā barības augi literatūrā tiek norādīti g.k. spilves (iespējams tad, ka ne makstainā spilve, bet kāda/s no pārējām sugām?), bet arī doņi, gan grīšļi. Sugu visvieglāk konstatēt ir pļaujot veģetācijā ar entomoloģisko tīkliņu, kaut līdzīgi kā ar Agramma femorale, tīkliņā iepļauti eksemplāri, var būt grūti pamanāmi sīkā izmēra dēļ. Attiecīgi, nezinot, ka suga ir jāmeklē, to var noteikti viegli nepamanīt. Blaktis Latvijā (bet arī citur reģionā - Somijā, Igaunijā) g.k. konstatētas jūlija beigās - augustā. Precīza fenoloģija būtu jāskaidro.
Izmērs: 2,2-2,7 mm
