SĪka tīklblakšu suga ar raksturīgu Acalypta ģints formu un spārnu 'tīklojumu' - uz katra spārna iegarens, stāvākām ribām nodalīts laukums, uz priekškrūšu vairoga trīs paralēlas, gareniski novietotas ribiņas. Viena no 2 sugām, kam taustekļu otrā posmiņa pamatne raksturīgi paresnināta (tiesa blakšu sīkā izmēra dēļ to var būt grūti saskatīt). Tiesa arī blakšu spārnu šūnu izkārtojums šai sugai raksturīgs - vidējais laukums plats (4-5 šūnu platumā) un īss (stipri nesasniedz spārnu galus). Citām sugām vidējais laukums daudz šaurāks un parasti sasniedz gandrīz pašus spārna galus. Šī arī izmērā mazākā suga, kaut izmēru starpība varbūt nav tik dramatiska, lai to dabā uzreiz novērtētu (visas sugas principā ir sīkas). Krāsojuma ziņā šī viena no gaišākajām sugām (tumši brūna, siltākos toņos kā vairums citu sugu).
Acalypta parvula ir iespējams samērā bieži sastopama suga, taču izplatība neskaidra - pašreiz zināmie novērojumi g.k. koncentrēti Kurzemes piekrastē (gan gar līci, gan dižjūras pusē) un atsevišķās vietās Pierīgā. Iespējams piekrastes joslā suga nav reta, bet izplatība citur Latvijā būtu jāskaidro. Sastopama g.k. sausos biotopos - priežu mežos, mežmalās, pelēkajās kāpās, smiltājos. Literatūrā norāda, ka suga barojas (vai ir atrodama) dažādās sūnās - manā pieredzē sugu vieglāk konstatēt ļoti sausās vietās zem dažādu augu (bieži - zem lauka vībotņu Artemisia campestris) piezemes lapām vai starp sūnām/ķērpjiem. Kuat iespējams tās vienkārši ir vietas, kur sugu vieglāk pamanīt? Blaktis gan nav īpaši kustīgas (ir lēnas), attiecīgi var būt nedaudz jāpiešauj acs, lai blaktis pamanītu. Šī ir vienīgā Acalypta ģints suga, kas pārziemo kā pieaugušas blaktis, attiecīgi tās var novērot g.k agri pavasarī un vasars sākumā (Latvijā gan praktiski nav novērojumu šajā periodā) un pēc tam vasaras otrajā pusē, sākot no jūlija vidus.
Izmērs: 1,6-2,5 mm
