SĪka tīklblakšu suga ar raksturīgu Acalypta ģints formu un spārnu 'tīklojumu' - uz katra spārna iegarens, stāvākām ribām nodalīts laukums, uz priekškrūšu vairoga trīs paralēlas, gareniski novietotas ribiņas. Kopumā Acalypta sugas var būt sarežģītas noteikšanā, tiesa A.gracilis būs viena no vieglāk atpazīstamajām sugām, jo tā ir tikai viena no 2 sugām, kam taustekļu otrā posmiņa pamatne ir izteikti paresnināta kā (tomēr sīkā izmēra dēļ, attēlos šī pazīme var būt sarežģīti saskatāma). Otrai sugai, kam ir šāda pazīme - A.parvula, ovālais, norobežotais laukums uz spārniem platāks (4-5 šūnu platumā) un šūnu josla starp šī laukuma iekšējo malu un spārnu viduslīniju šaura, tikai 1 šūnu rindas platumā (A.gracilis - parasti 2 šūnu platumā). Var būt garspārnu īpatņi, kam spārni daudz slaidāki.
Acalypta gracilis acīmredzot ir bieži sastopama suga Latvijā un iespējams biežākā Acalypta ģints suga, kaut sīkā izmēra dēļ novērojumu skaits ir tik un tā neliels un droši vien neatspoguļo patieso izplatību. Tiesa zināmie novērojumi visai vienmērīgi izkliedēti visā Latvijas teritorijā. Suga sastopama g.k. sausos, daļēji smilšainos biotopos (smiltāju zālāji, ceļmalas, pelēkās kāpas utml.), kur uzturas uz zemes - zem dažādu augu piezemes lapām, starp sūnām utml. Konkrēta saistība ar kādiem augiem nav, tomēr man regulāri izdodas blaktis atrast zem lauka vībotņu (Artemisia campestris) ceriem (paceļot piezemes lapas un skatoties, kas apakšā). Tā kā blaktis ir sīkas, tad produktīvākā sugas meklēšanas metode ir rāpošana četrāpus un ļoti uzmanīga zemsedzes vērošana un augu lapu cilāšana. Blaktis gan ir lēnīgas un var būt mazliet jāpiešauj acs pie meklējamo blakšu mēroga. Blaktis pārziemo, manuprāt, g.k. nimfas stadijā, jo pieaugušu blakšu novērojumi Latvijā ir tikai sākot no ~ jūnija pirmās puses un tās ir novērojamas līdz augusta beigām.
Izmērs: 2-2,6 mm