Vienīgā dzimtas suga Latvijā. Visai sīka suga, kas pēc izskata ir kaut kas pa vidu starp racējblaktīm, apaļblaktīm un bruņublaktīm. Tumši krāsota ar vieglu bronzas atspīdumu. Raksturīgā pazīme ir lielais vairodziņš, kas nosedz lielu daļu no vēdera no virspuses (bet ne visu vēderu - sāni nenosegti), kas to atšķir no līdzīga izmēra racējblaktīm, kam vairodziņš trīsstūrains (nenosedz visu vēderu). Mazliet 'piešaujot aci', manuprāt, viegli atpazīstama suga.
Suga sastopama g.k. sausās un smilšainās vietās kur aug sugas barības augs - tīruma vijolīte (Viola arvensis). Retāk varot būt arī uz/pie citām vijolīšu sugām. Droši vien nav reta suga piemērotos biotopos, tomēr nelielā izmēra dēļ tiek konstatēta samērā reti. Blaktis arī dzīvo uz augsnes, parasti kaut kur starp augu piezemes lapām utml. vai varbūt pat ierakušās nedaudz smiltīs - attiecīgi, speciāli nemeklējot, var būt grūti ieraugāmas. Karstākās dienās varot gan uzrāpties arī augstāk uz augiem - tad var arī iepļaut ar entomoloģisko tīkliņu vai pamanīt sēžam kaut kur uz augiem. Citādi galvenā meklēšanas metode ir rāpošana četrrāpus piemērotos biotopos ar vijolītēm. Ziemo pieaugušas blaktis un pēc ziemošanas novērojamas līdz ~ jūnija beigām/jūlija sākumam. Jaunā blakšu paaudze vasaras beigās, kaut šajā periodā ir ļoti maz atradumu.
