Pagaidām vienīgā Latvijā konstatētā dievkrēsliņu blakšu suga. Salīdzinoši liela izmērā. Tipiska Dicranocephalus - ar izstieptu, slaidu ķermeni un proporcionāli nelielu (bet arī izstieptu) galvu. Kājas un taustekļi arī proporcionāli slaidi/gari ar baltu zīmējumu - taustekļi raibumoti, bet vidējo un aizmugurējo kāju stilbi un pakaļkāju cisku pamatnes dzeltenīgas/gaišas. Kopumā citu līdzīgu sugu nav, kaut var sajaukt ar Latvijā pagaidām nekonstatētu citu ģints sugu - D.agilis. No tās medius atšķirsies ar nedaudz platāku ķermeņa formu (platākā daļa tuvāk aizmugurei, blakts izskatās mazliet, bet samanāmi bumbierveidīga, kamēr aglils būs slaidāka, šaurāka, kaut arī platākā daļa ķermeņa aizmugurē), garāku snuķi (jāskatās no apakšpuses - snuķis sasniegs pakaļkāju gūžas, kamēr agilis - tikai vidējo kāju gūžas) un ļoti neizteiktiem, īsiem matiņiem uz taustekļiem (agilis - garāki).
Latvijā ļoti reti sastopama suga, kam pagaidām zināma tikai viena atradne - dzelzceļmalā netālu no Rumbulas stacijas. Šajā vietā gan suga konstatēta atkārtoti divus gadus pēc kārtas (pēc tam šo vietu pats neesmu pārbaudījis), kā arī konstatēti nepieauguši īpatņi - attiecīgi var uzskatīt, ka šajā vietā ir/bija blakšu populācija pat ja teorētiski var pieņemt, ka suga var būt atceļojusi ar dzelzceļa palīdzību? Blaktis dzīvo uz dievkrēsliņiem (Euphorbia) - var novērot sēžam uz augiem vai iepļaut ar entomoloģisko tīkliņu. Pārziemo kā pieaugušas blaktis, attiecīgi tām vajadzētu būt novērojamām arī pavasarī, vasarā nepieauguši īpatņi, bet jaunās pieaugušās blaktis - sākot no augusta.
Izmērs: 9,5-11,5 mm