Latvijā samērā bieža suga, kaut reti kad lielā skaitā. Suga sastopama g.k. apdzīvotās vietās - pilsētās, ciemos, viensētās, jo nepieauguši īpatņi mīl uzturēties cilvēku radītās būvēs un ēkās - vecās mājās, šķūņos, pažobelēs utml. vietās, kur barojas ar tur dzīvojošiem kukaiņiem. Esmu gan atradis nepieaugušu īpatņu arī dabiskākā vidē - uz vecas ozola (Doles dižozola) kritalas, tā ka droši vien daļa īpatņu arī šādos vai līdzīgos apstākļos. Pieaugušās blaktis ir aktīvas g.k. naktī un ir labas lidotājas - bieži lido uz gaismu (t.sk. arī var ielidot pa atvērtu logu uz kādu istabas apgaismojumu) un var atlidot gandrīz jebkur (kā apdzīvotās vietās, tā ārpus). Raksta, ka varot ļoti sāpīgi iekost, ja paņemta neuzmanīgi rokās. No tā varbūt izplatījies pieņēmums, ka šī blakts naktīs lido pie cilvēkiem un sūc to asinis, bet nu tā nebūs taisnība - pašas tā no sevis blaktis cilvēkiem nekož (ja nu naktī nejauši kādai uzguļas virsū). Pieaugušas blaktis Latvijā novērotas no ~ maija beigām līdz augusta beigām/septembra sākumam. Pārziemo g.k. nepieauguši īpatņi.