Coranus subapterus, Bažu purvs, 13.VII.2008.
Coranus subapterus, Bažu purvs, 13.VII.2008.
Coranus subapterus, Slīteres NP, 24.VII.2019.
Viena no tipiskām Coranus ģints sugām, ko raksturo parasti proporcionāli liels vēders, zvanveida krūšu daļa un cilindriska galva ar lielām acīm, kurai labi izdalīta 'kakla daļa' (sašaurinājums). Šai sugai var būt arī šai ģintij raksturīgi īpatņi ar reducētiem spārniem, gan īpatņi ar attīstītiem spārniem, kas nosedz visu vēderu. Kopumā Coranus sugas var būt grūti atpazīstamas, īpaši Eiropas kontekstā (dienvidos daudz sugu) un noteikšanai var būt nepieciešami ievākti eksemplāri vai jābūt nofotografētām specifiskām niansēm, piemēram, vēdera krāsojumam. Vēdera krāsa noteikšanā tiešām var būt palīgs, jo uzreiz tas palīdzēs šo sugu atšķirt, piemēram, no Coranus aethiops, kam vēders pilnībā melns. Grūtāk sugu atpazīt no līdzīgās woodroffei, kaut caurmērā subapterus īsspārnu īpatņiem spārnu aizmetņi būs garāki (sasniedz 4. vēdera posmu, kamēr woodrofei - parasti nesniedzas tālāk par 2./3. posmu), bet tumšā josla vēdera apakšpuses vidusdaļā nesasniedz vēdera pēdējo posmu, tā 'izdziest' (woodroffei - sasniedz vēdera pēdējo posmu un galā pat reizēm paliek platāka). Ideālā variantā sugu atšķiršanai jāizmanto pazīmju kombinācija (spārni + vēdera krāsojums) un šaubu gadījumos vienmēr palīdzēs ievākts eksemplārs (tēviņiem raksturīga ģenitāliju forma).
Coranus subapterus ir suga ar neskaidru izplatību Latvijā. Domājams, ka nav reta, taču kopējais atradumu skaits joprojām samērā neliels un atradumi koncentrēti g.k. Kurzemes ziemeļu daļā (īpaši līča un dižjūras piekrastē). Apdzīvo g.k. sausus un smilšainus biotopus ar skraju augāju - pelēkās kāpas, virsājus (t.sk. arī sausas saliņas purvos), sausas ceļmalas utml. Domājams, ka caurmērā sausākos biotopos kā pārējās Coranus sugas, kaut Nīderlandē minēts, ka subapterus var būt sastopama kopā ar woodroffei, kas dzīvo mitrākos biotopos. Blaktis kā jau citas laupītājblaktis ir plēsīgas - pārtiek no citiem kukaiņiem. Gadā attīstās viena paaudze, pārziemo kā nepieauguši īpatņi. Pirmās pieaugušās blaktis var sākt novērot no jūlija un tās izdzīvo līdz pat septembrim.
Izmērs: 9-11,3 mm