Piesma capitatum

Balandaugu blakts ar Piesma ģintij raksturīgajiem diviem, paralēli novietotiem, piepaceltiem valnīšiem priekškrūšu vairoga priekšējā malā (Parapiesma - trīs, kaut reizēm vidējais var būt samērā neizteikts). Ārēji no  Piesma sugas (P.maculatum) atšķirt var pēc šādām pazīmēm - ķermenis ir izteikti bumbierveidīgs (īpaši mātītēm, tēviņi slaidāki, paralēlākiem ķermeņa sāniem), spārni mazāk raibumoti, priekškrūšu vairoga sānu malas ļoti šauras, tikai vienas šūnu rindas platumā (maculatum - malas platākas, 1-2 šūnu rindu platumā), 'deguna' radziņi īsi, strupi (mātītēm), vai gari, bet paralēli, uzlocīti uz augšu (maculatum - vienmēr gari un parasti ielocīti uz vidu, galos gandrīz saskaras viens ar otru) u.c. pazīmes. Mātītes principā viegli atpazīt, tēviņi var būt krietni līdzīgāki maculatum, jāpievērš zināma vērība. 

Piesma capitatum ir suga ar neskaidru izplatību Latvijā - vien daži zināmi atradumi 21. gadsimtā, kaut ticams, ka būtu jābūt sastopamai biežāk. Pēc literatūras avotiem spriežot, suga saistīta g.k. ar dažādām balandu (Chenopodium) sugām, kaut minēti arī dažādi citi augi. Divi mani atradumi bijuši ļoti sausos biotopos (sausa dzelzceļmala, smilšaina pļava), kur blaktis atradās  zem velnarutku grābeklīšu ceriem (Erodium cicutarium), kas droši vien tikai sagadīšanās un nav atzīmējams kā sugas barības augs. Vienā no reizēm - gan bija vairāki blakšu īpatņi, tā ka ej nu saproti. . Sugas fenoloģija Latvijā nav precīzi zināma, kaut droši vien līdzīga kā citām dzimtas sugām - pārziemo pieauguši īpatņi. Latvijā pēdējie zināmie novērojumi jūlijā, kad droši vien novēroti jaunās paaudzes īpatņi. 

Izmērs: 2,2-2,8 mm