Peldblakts
Vienīgā dzimtas suga, kas starp visām Latvijā sastopamajām blaktīm ir vienīgā ar šādu, ūdensvabolei līdzīgu ķermeņa formu. Priekškājas pārveidotas par spēcīgiem, sirpjveidīgiem durkļiem, ko blaktis izmanto medījuma satveršanai (tās ir plēsīgas). Teorētiski vienīgi apaļās gruntsblakts (Aphelocheirus aestivalis) garspārnu formas īpatņi (tādi sastopami ļoti reti) var būt līdzīgi, bet tiem būs proporcionāli mazāka, ieapaļa galva un savādākas priekškājas un saplacinātāks ķermenis.
Peldblakts Latvijā ir visai bieži sastopama suga. Apdzīvo ūdenstilpes ar bagātīgu, piekrastes zemūdens augāja joslu - ezerus un ezeriņus, nelielus dīķus, lielākus grāvjus utml. Lai arī blaktis teorētiski ir lidspējīgas, tās diezgan bieži pārvietojas pa sauszemi arī rāpojot - īpaši pavasarī, kad tās var novērot uz takām, ceļiem utml. Tā citādi vienkāršākā konstatēšanas metode ir smeļot ar tīkliņu. Neuzmanīgi paņemtas rokās, blaktis var sāpīgi iekost.