Viena no četrām, brūnganām Cymus ģints zemesblaktīm, kuras mūsdienās mēdz izdalīt atsevišķā - Cymidae dzimtā. Izmērā visai sīkas blaktis, ar raksturīgu, izteikti lancetveida ķermeņa formu (platākā daļa ~ vidusdaļā, bet ķermeņa priekšpuse un aizmugure ir sašaurināta, izskatās 'nosmailota'). Parasti ar citām zemesblaktīm (plašākā šī vārda nozīmē) nevarēs sajaukt. Starp citām ģints blaktīm, Cymus melanocephalus būs izmērā viena no mazākajām un nešaubīgi vistumšāk krāsotā suga. Izskatās principā trīskrāsaina - galva ļoti tumši brūna, priekškrūšu vairogs kastaņbrūns, bet segspārni gaiši brūni. Priekškrūšu vairoga un vairodziņa priekšējā mala (un nedaudz ari galvas aizmugure) klāta ar vaskainu, baltu kārtiņu. Vairodziņš bez gaišas viduslīnijas (kāda ir pārējam sugām, pat ja claviculus varbūt vāji izteikta). Kopumā krāsojums būs visai raksturīgs.
Cymus melanocephalus ir visai bieži sastopama suga, kaut pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2018. gadā. Šobrīd Kurzemē, Zemgalē un Sēlijas rietumu daļā tā galīgi nav reta suga. Pagaidām gan nav novērojumu lielā daļā Vidzemes un Latgales, kas varētu liecināt, ka Latviju iespējams šķērso sugas areāla ZA robeža? Suga apdzīvo mitrus biotopus ar doņiem Juncus - grāvjus un grāvjmalas, mitras ieplakas izcirtumos, arī kādu ūdenstilpju malas, ceļmalas utml. vietas. Vairums manu novērojumu ir bijuši visai atklātās un saulainās vietās. Šķietami labāk patīk lielāka izmēra doņu sugas, piemēram, izplestais donis Juncus effusus, bet droši vien arī citas. Blaktis var novērot uz apdzīvoto augu ziedkopām, kaut visvieglāk droši vien ir konstatēt pļaujot ar entomoloģisko tīkliņu. Pārziemo pieaugušas blaktis, kuras pēc ziemošanas aktīvas ir no maija sākuma līdz jūnija beigām. Jūlijā pamatā droši vien nepieauguši īpatņi. Jaunā pieaugušo īpatņu paaudze no jūlija beigām līdz ~ septembrim.
Izmērs: 3,1-3,9 mm