Viena no četrām, brūnganām Cymus ģints zemesblaktīm, kuras mūsdienās mēdz izdalīt atsevišķā - Cymidae dzimtā. Izmērā visai sīkas blaktis, ar raksturīgu, izteikti lancetveida ķermeņa formu (platākā daļa ~ vidusdaļā, bet ķermeņa priekšpuse un aizmugure ir sašaurināta, izskatās 'nosmailota'). Parasti ar citām zemesblaktīm (plašākā šī vārda nozīmē) nevarēs sajaukt. No citām ģints blaktīm, Cymus aurescens parasti būs viegli atpazīt pēc tumšās 'švīkas' uz katra segspārna, kas ir slīpa (ja skatās attiecībā pret ķermeņa sāniem) jeb perpendikulāra (ja skatās attiecībā pret spārnu cietās daļas gala malu) - citām sugām šāda tumša josla nebūs izteikta vispār (claviculus un melanocephalus) vai arī josla būs +/- paralēla sānu malām (glandicolor). Vidēji aurescens būs suga ar platāko ķermeni.
Cymus aurescens ir bieži sastopama suga Latvijā. Tās apdzīvo g.k. mitrākus biotopus kur aug meža meldri (Scirpus sylvaticus - tas ir sugas galvenais barības augs) - grāvjmalas, dažādu citādu ūdenstilpju malas, pārmitras pļavas vai mitras ieplakas izcirtumos vai kaut kur mežos utml. (parasti gan šķiet patīk atklātākas vietas kā ļoti noēnotas). Blaktis (gan pieaugušie īpatņi, gan nimfas) parasti uzturas uz meldriem - visbiežāk tās sēdēs tieši ziedkopās, kur tās patiesībā var nebūt tik viegli pamanīt (vismaz no attāluma), jo ķermeņa forma un krāsojums lielā mērā atgādina meldru ziedu formu. Taču tās var, piemēram, ļoti viegli iepļaut ar entomoloģisko tīkliņu - reizēm arī vietās, kur šķietami meldru nemaz nav. Pārziemo pieauguši īpatņi - lapu nobirās, starp atmirušām augu daļām utml. Pēc ziemošanas aktīvas (ir noķeramas uz augiem) ir no aprīļa beigām vai maija sākumam (kad nu meldri sāk attiecīgajā gadā kārtīgi sazaļot) līdz ~ jūnija beigām. Jūlijā pamatā nepieauguši īpatņi (taču reizēm var gadīties arī kāds imago), bet sākot jūlija beigām/augusta - parādās jaunā pieaugušo īpatņu paaudze.
Izmērs: 3,7-4,3 mm